Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
14.08.2010

Maiks Endikots
 „Atrodi ceļu!
Stāsti par Jaitsu, pavadoņsuni ar kaklasiksnu”
(6.turpinājums)
„Izklaides”

„Nesaniknojies par tiem, kas ir nekrietni, un nekļūsti naida pilns pret ļauna darītājiem! Jo tāpat kā zāle tie ātri nokaltīs un kā lapu zaļums tie novītīs. Ceri uz To Kungu un dari labu, paliec savā zemē un dzīvo ar godu. Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas! Pavēli Tam Kungam savu ceļu un ceri uz Viņu, gan jau Viņš tad darīs.”
/Psalmi 37: 1-5/
 Kā katrs nopietns, sevi cienījošs, labi audzināts un profesionāls suns, Jaitss spēlē spēles. Viņš izklaidējas pats ar sevi. Es pieņemu, tam ir kāds sakars ar bezdarbību, ar „pūkas mešanu”.
 Iecienītākā spēle viņam, šķiet, ir futbols. Ir gumijas bumbas, visādas nūjas un drēbju pakaramie. Bet tas ir nieks, salīdzinot ar futbola priekiem. Jaitsam pieder deviņas tenisa bumbiņas, bet tās viņu nesaista. Tas gan netraucē šīs bumbiņas viņam savākt no vietējā atklātā tenisa korta aizaugušiem stūriem.
 Viņa futbola bumba nav tāda, kas derētu profesionālam futbola spēlētājam. Nē, tas ir diezgan bēdīga paskata, slapjš un saplacināts ādas maiss ar caurumu vidū. Daudzkārt mīļāks par visu citu. Kāpēc tas tā viņu pievelk? Tas rada troksni. Caurums tajā ir tāds, ka „bumba” šņāc gandrīz kā stabule. Šīs skaņas nāk no tās iekšpuses. Kad tas notiek, katru reizi vareni melni žokļi taustās ap tās vidu. Jaitsam patīk košļāt šo „bumbu”, guļot mauriņa vidū, viņam patīk, ka skaņa, kas nāk no bumbas, uzjautrina garāmgājējus. Bieži vien Jaitss, it kā ķircinoties, lai panāktu, ka bumba sāk šņākt, spiež to pie kāda gājēja kājām, labi zinot, ka neviens cits šo bumbu nesatvers!
 Tā ir patiesi nevainīga aizraušanās. Bet to nevar sacīt par tām nodarbēm, ar ko šodien saistīti vairums cilvēku. Vai tas nav vienmēr radījis rūpes tajos, kas apzinājušies apkārt valdošo bezdievību? Apmēram mūsu ēras 64. gadā Pāvils bija ļoti norūpējies par vietējo ļaužu izklaidēm, un romiešu kristiešiem atgādināja par vajadzību rast spēku pretoties to dienu kārdinājumiem.
 „Tad nu tāpat, kā viņi nav turējuši cieņā viņiem doto Dieva atziņu, Dievs sagandējis viņu prātu, ka viņi dara to, kas neklājas. Tie piepildījuši savu dzīvi ar visādiem netikumiem: netaisnību, samaitātību, iekāri, ļaunumu, skaudību, slepkavību, ķildām, krāpšanu, ļaunprātību, mēlnesību, kļuvuši par neslavas cēlājiem, Dieva nicinātājiem, nekauņām, augstprāšiem, lielībniekiem, ļauna izdomātājiem, vecākiem nepaklausīgiem, bezprātīgiem, neuzticamiem, cietsirdīgiem, nežēlīgiem.” /Pāvila vēstule romiešiem 1: 28-31/
Nekas, šķiet, nav mainījies, izņemot to, ka mūsdienās ir daudz lielākas iespējas noiet no patiesā ceļa tā saucamajā „izklaidē”. Reiz izklaide bija saistīta ar grāmatu lasīšanu, pastaigām, makšķerēšanu. Tagad, pateicoties masu mediju spiedienam, par izklaidi kļuvusi pornogrāfija, vardarbība, narkotiku un alkohola lietošana un vēl ļaunāki noziegumi.
Televīzija diemžēl bieži vien ir līdzeklis, kas ļaužu sirdīs sēj ļaunprātību un noziedzības sēklu. Mūsdienās laulības šķiršana tiek uzskatīta par kaut ko pavisam „normālu” un „pieņemamu”, bet de facto attiecības tiek sauktas par „partnerattiecībām”.
 Tas nav nekas jauns. Romas impērijā, par ko raksta arī Pāvils, bija daudz ļaunākas izklaides, kurās iesaistījās vairums iedzīvotāju. Kāpēc notika šāda degradācija? Bībele saka: „Bet raksti ir it visu saslēguši grēkā, lai apsolījums taptu dots ticīgiem ticībā uz Jēzu Kristu.” /Galatiešiem 3:22/
Esmu pārliecināts, ka neviens nav dzimis ar pirmatnēju noslieci tiekties tikai uz grēcīgo. Cilvēkiem vienkārši nav miera. Mana padomdošanas pieredze rāda sajauktu prāta stāvokli tajos cilvēkos, kuri burtiski demonstrē grēcīgu izturēšanos. Dažreiz ceļš uz brīvību Jēzū Kristū tiem iesākas tad, kad viņi ierauga pareiza un taisna kristieša dzīves modeli un sāk atzīt grēku, kas atrodas viņos. Gars tos ved uz grēku nožēlu un ticību, tad viņi atzīst savu vajadzību un nāk pie Krusta pēc grēku piedošanas un jaunas dzīves.
 Kādu nostāju mums ieņemt šajā pasaulē, kas mūs apņem no visām pusēm, būdama pilna ar grēku un ļaunumu? Dažreiz, īpaši kad mums apkārt esošajā steidzīgajā, trakajā pasaulē notiek pārāk daudz lietu, man šķiet, ka vienīgais ceļš ir droši un pārliecinoši pretoties it visam, kas manas prioritātes nostāda pirmajā vietā. Atcerēsimies par to, kas pārvalda mūsu izturēšanos, veido mūsu attieksmes un māca, kā mums izturēties pret pasauli ap mums.
 Visa centrā atrodas mūsu personīgās attiecības ar Dievu. Šīm attiecībām jābūt vissvarīgākajām mūsu dzīvē un tām ir jāpārvalda visas citas mūsu prioritātes. Kad Marta kalpoja, bet Marija klausījās Jēzus vārdos, Marta centās aicināja viņu palīdzēt darbos. Bet Jēzus viņai teica:
 „Bet tikai vienas lietas vajag, Marija sev izraudzījusies labo daļu, tā viņai netaps atņemta.” /Lūkas evaņģēlijs 10:42/
Vissvarīgākais mūsu dzīvē ir mācīties no Jēzus, sēžot pie Viņa kājām, pielūdzot Viņu, pavadot laiku ar Viņu. Vai esi to darījis par savas dzīves galveno prioritāti?
Cik kārdinoši bieži vien ir domāt par mūsu pašu un pārējo pagātnes kļūdām! Bet Pāvils piekodina, ka kristieša attieksme ir vienmēr skatīties tikai uz priekšu.
 „…bet vienu gan, – aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim, goda balvai – Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū.” /Pāvila vēstule filipiešiem 3: 13-14/
Mums ir jāatrod veids, kā tikt vaļā no savas pagātnes, no sāpinājumiem, no mūsu pašu grēkiem un vainas apziņas, no rūgtuma un ienaida, iekārēm, kas piesātina mūsu dzīvi un rada barjeras, kas savukārt neļauj baudīt pareizas attiecības ar To Kungu un bagātīgajām svētībām, ko Viņš vēlas mums dot.
Dažreiz, kad man ir grūti kļūt brīvam no kāda grēka vai vainas sajūtas, es uzrakstu šo grēku uz papīra lapas un nolieku sev priekšā. Pēc tā iznešanas gaismā un grēku nožēlas, es nolasu Vēstulē ebrejiem 8:12 teikto: ”Jo es būšu žēlīgs viņu netaisnībām un viņu grēkus vairs nepieminēšu.”
Kad esmu savus grēkus iznesis pie Krusta un tos nožēlojis, Dievs vairāk tos nepiemin. Tāpēc mans uzdevums ir saņemt grēka piedošanu un būt drošam, ka esmu saņēmis pārsteidzošo, dievišķo piedošanu, kas man ir dota tikai caur Jēzus asinīm.
 Mums vajag arī atcerēties, ka vienīgā lieta, kas ir svarīga, ir ticība, kas izpaužas mīlestībā. Ticība ir uzticēšanās Dievam, kas izpaužas vēlmē darboties pat tad, kad paši to nesaprotam. Mīlestība sevī ietver rūpes par citu cilvēku patiesajām vajadzībām un jūtām. Kas patiešām ir svarīgi, tad tas ir uzticēšanās Dievam. Viņā veroties, atklājas mūsu patiesās rūpes par citiem cilvēkiem.
 Mums vajag zināt, kur ir mūsu īstenās drošības pamats. Balstot savu drošību un savu dzīvi uz kaut ko šajā pasaulē, reiz mēs piedzīvosim nenovēršamu vilšanās sajūtu, jo nekas uz šīs pasaules nav nesatricināms. Nekādas aktivitātes, pat labas un dievišķas, ko piedāvā pasaule, nespēj mūs nodrošināt ar patiesu iekšēju mieru un drošību. Nedrošības apziņa var radīt katru no mums īpaši nelaimīgus.
Vairums ļaužu cenšas atrast drošību lietās, kas jau pašos pamatos ir nedrošas un neuzticamas – attiecībās, naudā un stāvoklī.
 Dievs ir mūžīgs! Atrast savu drošību Viņā vienīgajā – tas ir pamats, lai droši nostiprinātu savu dzīvi. Vissvarīgākā lieta dzīvē, kā jau minēju, ir mūsu attiecības ar Dievu Tēvu caur Jēzu Kristu. Tās parāda mūsu rūpes, mūsu rīcību, mūsu attieksmi un mūsu pārliecību par nākamību – apzināšanos, ka mūsu patiesā pilsonība ir debesīs. Bībelē teikts: „Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas ir jūs aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā...” /1.Pētera vēstule 2:9/
Jaitsa skaņas un kustības, cīnoties ap futbola bumbu, man kalpo kā patstāvīgs atgādinājums baudīt dzīvi, kāda tā man ir dota. Viltus valdzinājumiem un virzieniem, ko piedāvā šī pasaule, nav jāpārvalda mūsu mērķi un prioritātes. Tie nekad nepiedāvās mūs nodrošināt ar mieru, drošību un patiesu prieku.
Grēks, ko sniedz pasaule, nozīmē nolikt cilvēku un viņa paša priekus dzīves centrā. Patiesā ticība atzīst Dieva valdīšanu, un centrā noliek Viņu un Viņa mums atklāto gribu un mērķus, - nevis mūsu pašu vai pasaules mērķus, ideālus un baudas.
Dievs ilgojas, lai mēs meklējam Viņu. Kad mēs Viņu meklējam saskaņā ar Viņa apsolījumiem, Viņš atļauj mums Sevi atrast, un, kad esam Viņu atraduši, Viņa Svētais Gars tālāk mūs vada paklausībā Viņam.
(turpinājums sekos)



Facebook jaunumu plūsma

JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.