(pēc Latvijas Neredzīgo biedrības materiāliem)
(turpinājums no iepriekšējā numura)
Sarunājoties ar neredzīgo, ja viņš nav pazinis Jūsu balsi, nosauciet savu vārdu un īsi paskaidrojiet, kas Jūs esat. Neredzīgais grib zināt, ar ko viņš runā. Neredzīgajam nepatīk, ja ap viņu klusi staigā nepazīstami cilvēki (it īpaši apavos ar mīkstu zoli). Uz ielas, transportlīdzekļu trokšņu apstākļos, istabā, kur ir paklāji, spēlē radio, trokšņainā cehā, kafejnīcā, pūlī un tml. neredzīgajam grūti aptvert, vai viņam blakus atrodas cilvēks, viņa sarunu biedrs. Tādēļ arvien brīdiniet neredzīgo par savu aiziešanu un atgriešanos atpakaļ.
Neredzīgais neredz Jūsu žestus, tādēļ to vietā lietojiet vārdus. Nekad nesakiet "šeit", "tur", "uz turieni" un tml., rādot ar roku vai kādu citu žestu. Tādi norādījumi ir veltīgi. Sakiet, piemēram: "Jūsu priekšā ir krēsls", vai "vienu metru pa labi no Jums..." un tml.
Nepaaugstiniet balsi, sarunājoties ar neredzīgo, viņi parasti labi dzird.
Ja Jūs gribat griezties pie neredzīgā, uzrunājiet tieši viņu, nevis viņa redzīgo pavadoni, nosaucot viņu vārdā (ja Jūs viņu pazīstat), vai pieskarieties viņam (ja nepazīstat viņu), un viņš zinās, ka Jūs griezāties pie viņa. Kontakta uzņemšana ar acu palīdzību nav iespējama.
Ja Jūs esat saticis neredzīgo, varat viņam piedāvāt savu palīdzību, un ja tā viņam vajadzīga, neredzīgais ar pateicību Jūsu palīdzību pieņems.
Kā nosēdināt neredzīgo?
Nav obligāti jebkuros apstākļos pēc iespējas ātrāk dot vietu neredzīgajam, taču tramvajā un trolejbusā tas obligāti jādara, jo straujas bremzēšanas vai grūdiena gadījumā neredzīgais ne vienmēr var atrast atbalstu. Arī šeit ir jāvadās no iepriekš teiktā: jāparāda vieta, bet izvēle apsēsties vai ne jāatstāj neredzīgajam. Telpās vai transportlīdzeklī nolieciet neredzīgā roku uz krēsla atzveltnes un viņš uzreiz orientēsies, kur ir sēdeklis, un bez grūtībām apsēdīsies.