Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
27.04.2018 Autors: LNB

Ole Hallesbijs

“PAR LŪGŠANU”

8. turpinājums

Domas ir ātras. Padomā, piemēram, par to, cik laika mums vajadzīgs, lai uz ielas, ātri paejot garām citam cilvēkam, izveidotu par viņu kritisku spriedumu. Tas notiek it kā pats no sevis, un to paveic mūsu ļaunā daba. Bet, kad Dievs mūsos ir nostiprinājis jauno dabu, kritiskā vērtējuma vietā varētu pacelties mūsu aizlūgums.
Kāds no maniem draugiem misionāriem bija atgriezies no sava misijas darba. Mēs sēdējām un runājām arī par viņa veselību misijas darbā aizvadītajos gados. Tā ir vājā vieta daudzu misionāru dzīvē. Lielu daļu no viņiem vēl pavisam jaunus kapā noved drudzis. Mans draugs darbojās tādā vietā, kur drudzis plosījās stiprā formā. Kad mēs skārām šo punktu, mans draugs stāstīja: “Gatavodamies doties misionāra gaitās, es apmeklēju pilsētā visus savus draugus, lai atvadītos. Arī kādu vecāku nabadzīgu sievieti. Kad teicu ardievas, viņa ilgi turēja manu roku, klusi skatījās acīs un mierīgi teica:  “Tagad es lūgšu par tevi, lai tu nedabū drudzi un saglabā savus spēkus darbam tālumā!”” “Un visos šajos gados man nav bijis drudzis nevienu dienu," viņš piebilda ar asarām acīs.
Šis cilvēks bija viens no tiem, kuri iemācījušies izmantot lūgšanu kā darbarīku. Ir daudz iespēju strādāt misijas darbu arī mums, kas neesam aizbraukuši ne uz kādām tālām zemēm. Lai Dievs dod, ka mēs šīs iespējas protam saskatīt un izmantot!
Lūgšana ir svarīgākais darbs Dieva valstībā. Dievs vēlas, lai mēs pie šī darba ķeramies tiklīdz Viņš mūs ieguvis sev. Ar savu lūgšanu mums jāiekļaujas tajā kristīgajā darbā, kura dēļ mūsu kristīgie tēvi nesuši upurus, par kuru cietuši, strīdējušies un lūguši. Mums jāiekļaujas viņu darbā un jāattīsta tas tālāk, vispirms un galvenokārt ar lūgšanu.
Es gribētu minēt dažas jomas, kurās lūgšana ir vienīgais darbarīks, ko mēs varam lietot.
Vispirms tā ir lūgšana par strādniekiem. Jēzus saka: “Pļaujamā daudz un strādnieku maz; tad nu lūdziet pļaujas kungu, lai viņš strādniekus sūta savā pļaujā.” (Lk. 10;2) Mūsu pirmais uzdevums ir atrast un aicināt strādniekus, ko Dievs varētu norīkot dažādās vietās savā druvā. Tas ir kaut kas tāds, kas var notikt tikai lūgšanu ceļā. 
Par šo lūgšanas darba pusi noteikti domā tikai nedaudzi. Mēs daudz lūdzam drīzāk par tiem, kuri jau darbojas kristīgā darba laukā. Varbūt mēs lūdzam arī par tiem, kuri tam pašreiz tiek izglītoti. Taču tikai retais no mums ir ticis tiktāl, ka lūdz par tiem, kuri nedz veic darbu, nedz tam izglītojas, bet kurus Tas Kungs ir izraudzījis kādam noteiktam uzdevumam. Un minētie Jēzus vārdi runā uz mums, ka bez mūsu lūgšanām Dievs šos ļaudis nevar ne aicināt, ne sūtīt ar uzdevumu.
Ļoti lielas briesmas kristīgajam darbam rodas tad, ja pie tā ķeras strādnieki, kurus Dievs tam nav aicinājis. Darbs, ko viņi veic, kaut arī ar lielu personības spēku un organizatoriskām spējām, paliek tikai cilvēku darbs. Misijas druvā darbojas arī tādi ļaudis, kuri tur vienkārši nav savā vietā. Daži no viņiem nav pat atgriezušies. Bet tajā pašā laikā mājās paliek cilvēki, kuriem vajadzētu kļūt par misionāriem. Tā ir mūsu pašu vaina. Mums vajadzētu lūgt par to, lai darbojas tikai tādi, kurus Dievs ir sūtījis, un lai tie, kurus Dievs ir izraudzījis, nepaliktu stāvam malā, bet patiešām arī dotos šajā darbā.
Tas pats sakāms arī par mūsu mācītājiem. Mēs bieži žēlojamies par sliktiem mācītājiem. Žēloties jau ir samērā viegli. Taču mums drīzāk būtu jāžēlojas par mums pašiem un mūsu remdeno lūgšanu. Pēc Jēzus vārdiem, mums būtu jāpiedalās izlemšanā, kuram jābūt garīdzniekam. Bet mēs klusu ciešot pieņemam to mācītāju, ko atsūta Baznīcas vadība. To, kam jābūt mūsu baznīcas mācītājam, mēs atļaujam izlemt tiem nedaudzajiem, kuri pēc sava amata ir par to atbildīgi. Tā tas turpmāk nedrīkstētu būt. Pēc Jēzus vārdiem, ticīgajiem ir ne vien tiesības, bet arī pienākums būt klāt un lemt līdzi, kuram jābūt un kuram nav jābūt viņu mācītājam. Taču tas ir darbs, ko var veikt tikai metoties ceļos.
Ticīgie draugi, dosimies pie šī darba! Padomājiet kādu brīdi, ko tas varētu nozīmēt mūsu Baznīcai un tautai. Tūkstošiem mācītāju, īsti ticīgu mācītāju, ar dedzīgām rūpēm par dvēselēm! Dieva sūtīti, Viņa apbruņoti un izsūtīti pa visu zemi!
Daži augstprātīgi smīn, bet citi satriekti nopūšas par šādām domām. Noteikti būtu labāk, ja mēs visi vēlreiz apsvērtu Jēzus vārdus: “…lūdziet pļaujas kungu, lai viņš strādniekus sūta savā pļaujā…” un: “Nekas jums nedrīkst būt neiespējams…"
Tas pats sakāms arī par mūsu skolotājiem. Mums ir daudz labu skolotāju - kā vīriešu, tā sieviešu. Taču starp viņiem diemžēl ir arī tādi, kas savu darbu veic slikti un kaitē bērnu dvēselēm. Arī šo darba lauku mēs esam atstājuši pašplūsmai. Mēs neesam regulārās un pazemīgās lūgšanās vērsušies pie Dieva, lai augstskolas apmeklētu ticīgi jaunieši, kuri vēlāk uzņemtos svarīgo un atbildīgo darbu skolās. Ja mēs esam saņēmuši sliktu skolotāju un par to žēlojamies, tad mūsu Kungs mums atbildēs: “Jums nav tāpēc, ka jūs nelūdzat."
Mums visur vajadzētu būt klāt ar savu lūgšanu, lai palīdzētu žēlastības dāvanām nonākt pie ļaudīm. Piemēram, kādā ciemā vai draudzē trūkst piemērota vadītāja. Mums vajadzētu nevis žēloties par to, bet gan lūgt par vadītāju ar piemērotām spējām. Citviet šāds piemērots vadītājs ir, taču viņam trūkst zināmu Dieva dāvanu - spēja sludināt Vārdu. Arī šajā gadījumā mums derētu atcerēties Jēzus vārdus: “…lūdziet pļaujas kungu, lai viņš strādniekus sūta savā pļaujā.."
Tāpat mums pazemīgi būtu jāizlūdzas žēlastības dāvanas, ko Dievs mums grib sniegt ar ceļojošu mācītāju starpniecību. Taču arī šeit mēs palaižam garām izdevību veikt lūgšanas darbu. Sekas tam ir fakts, ka mums ir ceļojoši mācītāji, kuriem par tādiem nekad nevajadzēja kļūt. Viņi ir nevis Dieva, bet cilvēku sūtīti.
Tai pašā laikā savā amatā strādā zemnieki, zvejnieki, amatnieki un veikalnieki, kuri ir Dieva izraudzīti sludināšanas darbam, bet viņi “netiek sūtīti Viņa pļaujā”, tāpēc, ka mēs neizlūdzamies šo žēlastības dāvanu. 
(turpinājums sekos)


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.