Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
27.04.2018 Autors: LNB

Sarunājas Aigars Bušs
“Ik dienu atrast mazu prieku”

- Labdien! Pastāsti kā tevi sauc un kā nokļuvi pie mums biedrībā?
- Mani sauc Daiga Skudra. Biedrībā nokļuvu, pateicoties meklējuma garam un pašiniciatīvai. Zināju, ka Liepājā ir tāda spilgta personība kā Māris Ceirulis. Nodarbinātības valsts aģentūrā, kad biju bezdarbniece, interesējos, vai ir pieejamas darba vietas cilvēkiem ar invaliditāti - karjeras konsultante ieteica zvanīt Mārim. Sarunāju tikšanos, saruna izvērsās veiksmīgi, un tagad strādāju subsidētā darba vietā biedrībā par projektu vadītāja asistenti. 
- Cik ilgi tu strādā pie mums?
- Subsidētās darba vietas viens variants ir divi gadi. Pusgads ir pagājis. 
- Tu salīdzinoši neilgi biji bez darba - 9 mēnešus?
- Saruna ar Māri bija pat ātrāk, tad biju kādus 3 - 4 mēnešus bez darba, bet procesu paildzināja šīs darba vietas sagaidīšana.
- Ar ko tieši tu nodarbojies?
- Biedrībā ikdienā sadarbojos ar projektu koordinatori Zandu Krūmiņu, arī ar Māri iznāk kopā ļoti daudz strādāt. Strādājam pie finanšu piesaistīšanas daudzām labām idejām. Lai varētu paveikt labus darbus, ir vajadzīgas finanses, un tāpēc mēs rakstām projektus. Projektiem pēc tam ir atskaites, ir  iepirkumu dokumenti. Tāds ir tas darbiņš - meklēju informāciju dažādām inovatīvām idejām, kā arī, piemēram, kur braukt kādā jaukā ekskursijā. 
- Esi iedzīvojusies kolektīvā?
- Pat ļoti. No sākuma bija tāds stresiņš - augustā un septembra pirmajā nedēļā. Bet pēc tam man ļoti šeit iepatikās. Ne tikai kolektīvs, bet arī cilvēki, kas pie mums nāk. Tādas ļoti pozitīvas emocijas. Daudz varu intelektuālā ziņā mācīties, arī emocionāli iegūstu daudz. 
- Pastāsti par savu iepriekšējo darba pieredzi. Tu jau esi kaut kur strādājusi, šī nav tavā mūžā pirmā darba vieta.
- Nav gan pirmā darba vieta (smaida). Es jau esmu pusmūžā, drīkst teikt, nekaunos no sava vecuma.
- Nē, nē, tur nav ko ( arī smaida).
- Man ir mazliet pāri piecdesmit. Bezdarbnieces statuss gan man bija pirmo reizi, jo 28 gadus biju strādājusi Liepājas Universitātē par lektori. Paralēli universitātes darbam, jo tur nevar strādāt, mācīt jaunos skolotājus, ja pašai nav bijis kontakts ar bērniem, esmu tādus mazākus laika periodus strādājusi vienā no Liepājas bērnudārziem - „Zīļukā”, Zaļās birzs mikrorajonā un Liepājas 15. vidusskolā. 
- Ko tu universitātē mācīji?
- Mans sirds darbs bija mācīt tieši skolotāju programmas studentus. Esmu arī strādājusi ar sociālajiem darbiniekiem un citām specialitātēm, taču skolotāji bija mani mīluļi. Viņiem es mācīju studiju kursu “Latviešu valodas metodika”. Vienkārši runājot - kā mazajiem bērniem mācīt latviešu valodu. Un ne tikai sākumskolas skolotājiem, vēl esmu ļoti daudz strādājusi ar pirmsskolas skolotājiem. Arī mazajiem pirmsskolēniem, tiem, kas iet bērnudārzā, ir nodarbības. Studentiem mācīju bērnu runas attīstības nodarbību metodiku - kā pirmsskolas skolotājām strādāt ar bērniņiem runas attīstības nodarbībās, arī literatūras lasīšanā un dažādu pasākumu organizēšanā. 
- Kāda tev ir izglītība? 
- Pēc izglītības esmu sākumskolas skolotāja, kad mācījos, ļoti, ļoti gribēju strādāt skolā. Bet Liepājā skolotājiem dabūt darba vietu vienmēr ir bijusi problēma. Arī manai mammītei 60. gados, kad viņa studēja augstskolā un pabeidza to, bija lielas problēmas atrast darbu tieši skolā. Augstskola liela, studentu daudz, tāpēc Liepājā problēmas ar jaunajiem skolotājiem nekad īpaši nav bijušas. Tā kā ļoti labi mācījos, pēc augstskolas beigšanas man piedāvāja darbu universitātē, tad to sauca par pedagoģisko institūtu. Tā es tur paliku, bet ar nosacījumu, ka nepalikšu tikai tāds sauss teorētiķis, bet uzreiz meklēšu blakus darbu, lai strādātu ar bērniem vai nu skolā, vai bērnudārzā. 
- No kurienes tu esi?
- Esmu liepājniece, tāda īsta kaluma liepājniece, Liepājas patriote. 
- Vai tev ir brāļi un māsas?
- Man ir brālis. Viņam ir ģimene, dēls mācās jau vidusskolā. Pašai ir meita. Nu tāda maza, bet vienlaikus ne tik maza ģimenīte, kas dzīvo Liepājā un ļoti labi tajā jūtas. 
- Tu esi vecākais bērns ģimenē?
- Es esmu vecākā māsa. Mums ar brāli ir septiņu gadu starpība. 
- Un kā jūs bērnībā sapratāties, neplēsāties?
- Plēsāmies gan … (smejas)
- Tu noteikti apcēli jaunāko brālīti?
- Es biju tāds labi audzināts bērns (smejas).
- Kā mēs visi. 
- Nu tā, pakāvāmies arī (smejas).
- Kas tevi interesē ārpus darba?
- Vai, Aigar, man ar vaļaspriekiem ir tā, ka tie mainās! Šobrīd es ļoti daudz lasu grāmatas. Varbūt gribētos pat mazāk, jo darbā jau daudz sanāk lasīt. Es sēžu pie datora un daudz strādāju ar tekstiem. Ļoti gaidu pavasari, gribas uz Ziemupi, uz “Dvēseles veldzes dārzu” braukt, velk pie dabas. Ir bijis tāds posms, kad ļoti daudz adīju, šuvu. Salūza šujmašīna, un studiju biedrene smējās – sīkums par to šujmašīnu, galvenais, ka mētelis ir sašūts!
- Kādas tev ir attiecības ar sportu? 
- Ar sportu, ja nebūtu problēmas ar muguras veselību, būtu daudz labākas attiecības. Bet es drīzāk esmu sporta fane, nevis aktīva sportotāja. 
- Vai seko līdzi latviešu panākumiem?
- Tagad olimpiādei sekoju, diezgan regulāri skatos ziņas, priecājos par bobslejistu uzvaru. 
- Kāds tev būtu vēlējums mūsu cilvēkiem?
- Novēlu ikdienā vienmēr atrast kādu “rozīnīti”. Saka, pat visai dzīvei vajag mazu “rozīnīti” par ko priecāties. Patiesībā mūsu biedrības cilvēki jau arī to prot. Priecāties par sīkumiem, jo lielās lietas sastāv no tādām mazām lietiņām. Ik dienu atrast mazu prieku un tad būs arī tas lielais prieks. Protams veselību! 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.