Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
22.06.2018 Autors: LNB

Sarunājas Aigars Bušs

„Ar interesi par katru jaunu darba dienu”

- Labdien! Iepazīstini lūdzu ar sevi.
- Esmu Amanda Anna Millere.
- Tev ir divi vārdi?
- Otrs vārds ir par godu vecmāmiņai. Savukārt Amanda ir saistīts ar mammu, jo mamma ir Anda un manam vārdam ir pielikts klāt tas A un M. 
- Kā tu nonāci pie mums?
- Liepājas Universitātē, augstskolā, kurā studēju, bija paziņojums par iespēju pieteikties sabiedrisko attiecību speciālista amatam biedrībā. Man patīk tas, ko mācos, un, atnākot šeit uz darba interviju, satiku tik patīkamus cilvēkus, ka aizgāju ar tādu pacilātu pašsajūtu. Un mani pieņēma darbā. 
- Pastāsti vairāk par studijām!
- Es mācos Liepājas Universitātē pēdējā kursā, tātad tas jau ir ceturtais. Šobrīd vēl cītīgi rakstu bakalaura darbu, aprīlis tāds saspringts - pa dienu šeit darbā un vakarā mājās bakalaura darba rakstīšana. Pirms Jāņiem būs izlaidums (intervija notiek aprīlī).  Grūtākais jau ir iesākt un saņemties rakstīt. Man ir palikusi tikai otrā darba daļa, kad man pašai, saistībā ar savu pētījumu, jāveic intervija, līdz ar to otrā daļa ir tāds interviju un viedokļu apkopojums. Grūtākais posms, kad jārokas pa grāmatām un jāmeklē informācija, jau pagājis. Pārējais viss ir sarunas ar cilvēkiem. 
- Cik ilgi būsi pie mums?
- Līdz šā gada beigām. 
- No kurienes tu nāc?
- Es nāku no Aizputes. Tur esmu dzimusi, tur esmu augusi. Mans ceļš atveda uz Liepāju tikai pirms četriem gadiem, tad kad es uzsāku studijas Liepājas Universitātē. Kopš tā laika es arī esmu šeit Liepājā. Es noteikti izvēlējos Liepāju tādēļ, ka šeit ir daļa manas ģimenes, daļa paziņu, universitāte nav slikta mācību iestāde. Man nepatīk lielās pilsētas un liela burzma. 
- Vai tev ir brāļi un māsas?
- Nē, es esmu diemžēl vienīgais bērns ģimenē.
- Varbūt tev ir kāds vaļasprieks?
- Šobrīd tam man pat nav laika. Bet ir bijis daudz kas. Piemēram, man ļoti ir paticis, ko gan es neesmu darījusi vairākus gadus, spēlēt klavieres. Man tas kādreiz ļoti, ļoti patika. Mana ģimene ir saistīta ar mākslu, zīmēšanu. Piemēram, omīte ir mācījusi Rudes skolā keramiku un arī visādus rokdarbus bērniem. Mamma šobrīd strādā Aizputes mākslas skolā. Līdz ar to viens brīdis bija, kad man ļoti patika zīmēt, un tas vēl joprojām ir tā viļņveidīgi. Kad man uznāk, tad es uzzīmēju, kas man ienāk prātā, tad atkal kādu laiku ir kāds klusuma periods, kad netīkas. Tad brīžiem mēģinu kaut ko sportiskāku padarīt, man ir suņuks un ļoti patīk ar viņu doties pastaigās. Pastaigas gar jūru mani nomierina. Tas ir viens no brīvā laika pavadīšanas veidiem. 
- Bet kāpēc, ja esi no mākslinieciskas ģimenes, savu izglītību saistīji ar sabiedrisko attiecību jomu?
- Esmu šo darbošanos ar mākslu redzējusi, tas man padodas, kaut vai tā pati zīmēšana, bet es redzēju, ka ar to īsti nevar nopelnīt iztiku. Tīri no racionālā viedokļa domājot. Savukārt ar sabiedriskajām attiecībām, kaut arī Latvijā vēl nav tik ļoti tās pieprasītas, redzēju, ka var pavērties lielāki plašumi un lielākas iespējas darba tirgū. Līdz ar to māksla, es uzskatu, var būt labs hobijs, un tas nav slikti. Manējiem ir paveicies, ka ir izdevies atrast darbu jomā, kas viņiem patīk, un strādāt tur. Man kaut kā gribējās mazliet lielāku garantiju, ka man arī būs tas darbs, kad pabeigšu universitāti. Mākslas jomā tādu drošību nejutu.
- Vai zini kas tev būs jādara?
- Pienākumi ir vairāk vai mazāk līdzīgi tiem, kādus es līdz šim esmu praksēs izbaudījusi un darījusi. Ar biedrību man nekad nav bijusi saistība, man sadarbība ir bijusi pārsvarā ar valsts iestādēm.  Šis darbs man ir kaut kas interesants un jauns. Katru dienu ir interese, ko man šī diena piedāvās, ko es šodien varēšu dzirdēt jaunu un saskatīt. Uzskatu, ka ir labi biedrība jāiepazīst, tāpēc biju ļoti priecīga par vakardienas ekskursiju, jo, lai es spētu par biedrību un šeit notiekošo rakstīt, man ir jāzina, kas šeit notiek, un nezinot es to nevarēšu darīt. Tādēļ tā pamazām. 
- Vai tev ir bijusi agrāk saskarsme ar cilvēkiem ar invaliditāti?
- Man bija bērnībā viens radinieks. Viņam nebija invaliditāte, bet viņš beigās palika uz gultas, bet savādāk man nav bijusi nekāda saskarsme. 
- Vai tev ir novēlējums mūsu avīzītes lasītājiem? 
- Novēlu  lasītājiem nepazaudēt optimismu, cerību un dzīvesprieku. Šobrīd nav runa par trūkumiem, kas ir cilvēkiem, jo cilvēkiem ir ļoti daudz trūkumu arī raksturos un visādi citādi, bet cilvēks dzīvo un priecājas. Dzīvē tomēr ir daudz par ko priecāties, ir jābūt pateicīgiem, par to, kas ir.
- Paldies  par interviju un lai veicas pie mums darbā!
- Paldies! 



JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.