Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
17.08.2010

Jau iepriekš esam stāstījuši par 2008.gada sākumā izveidoto rehabilitācijas centru „Dzīves skola”, kura modeli noskatījām viesojoties Norvēģijā. „Dzīves skola” ir labiekārtots 3 istabu dzīvoklis, kurā vienlaicīgi iespējams uzturēties 9 cilvēkiem. Dzīvoklis veidots tā, lai tajā būtu ērta dzīvošana cilvēkiem ar īpašām vajadzībām - gan cilvēkiem ar redzes traucējumiem, gan cilvēkiem, kas pārvietojas ratiņkrēslā, gan nedzirdīgiem.
„Dzīves skolā” rehabilitācijas pakalpojumus var saņemt gan vienu mēnesi, gan ilgāk, pēc individuāli sastādīta sociālās rehabilitācijas plāna. Šajā laikā cilvēks apmeklē dažādas nodarbības, lai apgūtu noderīgas prasmes un iemaņas, iemācītos iespēju robežās dzīvot neatkarīgu dzīvi no līdzcilvēkiem, apstākļiem, ierobežotās vides.
Vēl joprojām Dienas centrā iespējams saņemt dažādus pakalpojumus un iesaistīties apmācībās. Lai iedrošinātu biedrus iesaistīties, minēsim vēlreiz – mēs piedāvājam datorapmācību, trenažierus (slodze tiek pielāgota atbilstoši katra cilvēka spējām un vajadzībām), mājturības nodarbības, klūdziņu pīšanu, mezglošanu un braila raksta apmācību, saskarsmes nodarbības, individuālās konsultācijas un sociālo jautājumu risināšanu.
Aicinām nākt un izmantot pakalpojumus, kuri pašam cilvēkam neko nemaksā. Ir nepieciešama tikai jūsu līdzdarbošanās. Esot mājās, šķiet - es jau ar visu tieku galā vai, es jau neko nevaru! Dienas centrā var iemācīties jaunas lietas, kas noderīgas pašam. Kas tic, tas visu spēj!
Tos mūsu biedrus, kas dzīvo Liepājas un Kuldīgas rajonā, vēlamies aicināt apsvērt iespēju braukt uz mūsu Dienas centru un piedalīties nodarbībās, neraizējoties par mājās tikšanu. Mums ir iespējams jūs sagaidīt autoostā, atvest uz Dienas centru un aizvest atpakaļ. Nepieciešamības gadījumā ir iespējams nakšņot jau pieminētajā „Dzīves skolā”.
 Izmantojiet iespēju apgūt ko jaunu!

Aivars Lībergs, LNB biedrs, I grupas redzes invalīds „Dzīves skolā” pabija divas reizes - 2008.gada martā un 2009.gada maijā, jūnijā.
Aivaru iztaujāja Iveta Mackare.

-Kā zaudēji redzi un kā tas izmainīja Tavu dzīvi?
-Redzi zaudēju darba laikā. Strādāju par traktoristu Kuldīgas rajonā, Alsungas pagastā. Pats biju neuzmanīgs, pavirši rīkojos ar traktora vadības iekārtām, veltīju tām mazāk uzmanības nekā vajadzīgs. Treilēju kokus un aiz neuzmanības uzrāvu uz kabīni baļķi. Rezultātā sevi nedaudz sabojāju. Traumēju vienu aci, bet otra acs, „aizgāja līdz” pēc 2 gadiem. Atceros to laiku – sākumā bija grūti, bija bēdīgi, pārdzīvoju to visu. Bet vēlāk samierinājos, domāju, kā būs – tā būs, tāpat neko par labu griezt vairs nevaru.
Tagad dzīvoju Kuldīgas pansionātā. Tur dzīve rit samērā vienmuļi. Šad tad tiek rīkots kāds pasākums, kāds koncerts, bet nav praktisku nodarbību, kur varētu darboties.

-Kā uzzināji par „Dzīves skolu”?
-2004. gadā iestājos Liepājas Neredzīgo biedrībā. Kad atklāja „Dzīves skolu”, biedrības vadītājs Māris Ceirulis mani uzaicināja. Biju viens no pirmajiem iesācējiem 2008. gadā. Priekšstata par to, kā būs, nebija nekāda. Zināju tikai tik, cik man pastāstīja pansionāta darbinieces, kuras bija apciemojušas biedrību. Tas ir to, ka apgūšu dzīvei nepieciešamo.

-Ko derīgu iemācījies „Dzīves skolā”?
-Ja runājam par ēst gatavošanu, tad to jau pratu. No tiem laikiem, kad biju redzīgs. Viss tas pats jau vien ir, tikai neredzīgam cilvēkam visu laiku ir baiļu sajūta, ka var kaut kas neizdoties. Prasme mizot kartupeļus nevar pazust. Vienīgi neredzīgam cilvēkam neizdodas tā, kā redzīgam. „Dzīves skolā” man tas bija jāapgūst no jauna, ar taustes palīdzību.
Pilnīgi jauns, ko šeit dzīvojot iemācījos, bija braila raksts un klūdziņu pīšana. Iepatikās arī mezglošana, vingrošana uz trenažieriem ļoti patika. Pansionātā dzīvojot nav tādu iespēju nodarboties ar fiziskiem vingrinājumiem. Visvairāk patika klūdziņu pīšana. Tādēļ, ka bija interesants pats process, bet pēc tam bija jūtams un taustāms darba rezultāts. Patika arī braila raksts, šķita interesants pats mācīšanās process.

-Kas ir mainījies Tavā dzīvē, pateicoties laikam, ko šeit pavadīji?
-Esmu palicis drošāks un paplašinājis savu zināšanu loku. Tas noteikti bija tā vērts - to visu apgūt. Es gribētu mudināt arī citus izmantot iespējas, ko sniedz „Dzīves skola”. Nevajag atteikties un stāvēt malā, esiet atsaucīgi!
Gribu teikt, ka man tiešām šeit ļoti patika, gan darbinieku atsaucība un labestīgums, gan viss pārējais, ko vien neredzīgam cilvēkam var sniegt.



Facebook jaunumu plūsma

JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.