Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
19.08.2010


Pateicoties Rietumu bankas labdarības fonda atbalstam, tuvojas nobeigumam sporta zāles remonts! Ceram, ka sporta aktivitātes varēsim atsākt jau septembrī. Neskatoties uz neērtībām ko radījis šis remonts, vasarā mūsu sportisti aktīvi trenējās 8.vidusskolas sporta laukumā.
Mūsu sporta kluba „Ezerkrasts” 27 dalībnieki 1.-3.augustā ar labiem panākumiem startēja LNSS organizētajā vieglatlētikas spartakiādē Cēsu rajona Priekuļos.
22. un 23.augustā olimpisko spēļu gaisotne valdīja Daugavpilī, kur neredzīgo sporta klubs „Elpa” rīkoja Latvijas neredzīgo sporta klubu un redzes invalīdu gadskārtējās vieglatlētikas sacensības. Par medaļām cīnījās 57 cilvēki, no kuriem 14 aizstāvēja Liepājas Neredzīgo sporta kluba „Ezerkrasts” godu. Liepājas pārstāvji sacensībās startēja ar labiem panākumiem, pavisam kopā izcīnot 12 godalgotas vietas dažādās vieglatlētikas disciplīnās -I grupas redzes invalīdi Aigars Bušs ieguva sudraba medaļu tāllēkšanā, Māris Ceirulis sudrabu –šķēpmešanā un bronzu medaļu 400 m skriešanā, Artūrs Līvmanis – bronzas godalgu 100m skriešanā. Redzes invalīda asistente, arī Liepājas Neredzīgo biedrības grāmatvede Iveta Mikloviča – zelta 400 m skriešanā, bet redzes invalīda asistents un biedrības šoferis Edgars Krakups – zelta medaļu šķēpmešanā. Asistentes Monta Puzo un Asnate Plociņa ieguva godalgotas vietas vairākās disciplīnās.
Mēs vēlētos 2009.gadā redzes invalīdu vieglatlētikas sacensības sarīkot Liepājā. 
Lai varētu trenēties, rīkot sacensības un piedalīties dažādos sporta pasākumos ārpus pilsētas, esam priecīgi, ka mums ir regulārs Liepājas Domes un Sporta pārvaldes atbalsts.
Sporta kluba pārstāvis Igors Langfrīds aicina jaunus dalībniekus iesaistīties sporta kluba darbībā - izmantot dažāda veida trenažierus, spēlēt šahu, dambreti, šautriņas un novusu. Jau 9.septembrī notiks Kausa izcīna novusā, bet 23.septembrī – šaha turnīrs Liepājas pensionāriem un invalīdiem.
Šajā vasarā biedrībā uzņēmām gan tuvus gan tālu zemju ciemiņus – pārstāvjus no Valkas, Smiltenes un Cēsu invalīdu biedrībām, Rīgas domes Labklājības departamenta, kā arī sociālos darbiniekus no Francijas un Vācijas. Viņiem stāstījām par biedrības darbību, iepazīstinājām ar nodarbību telpām, ierakstu studiju, ar „Dzīves skolu”, pārrunājām sociālās rehabilitācijas, vides pieejamības un nodarbinātības jautājumus gan Latvijā, gan viesu zemēs. Saņēmām pozitīvas atsauksmes un laba vēlējumus turpmākai darbībai. Šādi, pārņemot citu organizāciju un citu valstu pozitīvo pieredzi, cik vien būs mūsu spēkos, centīsimies pilnveidot mūsu organizācijas darbību.
20. augustā pie mums ciemos bija 24 Aizputes invalīdu biedrības „Cerība” un sociālā dienesta pārstāvji, lai iepazītos ar biedrības darbību un rehabilitācijas centru „Dzīves skola”. Pēc tam vairāki mūsu biedrības biedri kopā ar aizputniekiem devās uz Ziemupi, lai veicinātu sadraudzību un cienātos ar līdzi ņemtajiem gardumiem.
Bet ar 1.augustu uzsākam jaunu projektu „Atpazīt – saskatot, sadzirdot, sataustot. Universālo dizainu ikvienam Latvijā”. Finansējumu šim darbam dod Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Latvijas valsts.
Tā kā Latvijā vēl ir pārāk maza izpratne par fiziskās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanu redzes invalīdiem, tad mēs vēlamies 16 mēnešu laikā, organizējot seminārus pašvaldību, Komunālās pārvaldes, Būvvaldes, Sociālo dienestu darbiniekiem, izplatot informāciju slimnīcām, poliklīnikām, tirdzniecības vietām, valsts iestādēm, paaugstināt cilvēku zināšanas un nodrošināt iespēju redzes un citu grupu invalīdiem saņemt nepieciešamo informāciju par izglītības, nodarbinātības, sociālās rehabilitācijas un citiem jautājumiem viņiem piemērotā veidā.
Mūsu biedrībai ir laba sadarbība ar Norvēģijas Rogalandes apgabala neredzīgo biedrību, tāpēc šīs organizācijas pārstāvji septembrī trīs dienu seminārā biedrības darbiniekiem, citu Latvijas Neredzīgo biedrības Teritoriālo organizāciju pārstāvjiem, Mākslas akadēmijas Vides dizaina studentiem stāstīs un mācīs par Norvēģijas pozitīvo pieredzi vides pieejamības jautājumu risināšanā redzes invalīdiem un to, ko tad nozīmē vārdu salikums - universālais dizains, un kā to iedzīvināt Liepājā un Latvijā.
Tiks uzņemta dokumentāla filma par vides pieejamību, kuru ceram jums parādīt 15.oktobra Baltā spieķa dienā.

Pieredzes apmaiņa Francijā

Stāsta Māris Ceirulis: „Pēc tam, kad bijām uzņēmuši biedrībā viesus no Francijas, saņēmām ielūgumu apciemot viņu valsti. Jūnija beigās, četru cilvēku sastāvā, devāmies turp. Francijā pavadījām 7 dienas un guvām lielu un noderīgu pieredzi par lietām, ko vajadzētu ieviest arī pie mums Latvijā.
Jau pašā sākumā Francija mūs pārsteidza ar maldīšanos un Eifeļa torņa meklēšanu. 4 no rīta to veiksmīgi atradām, taču savā iztēlē to bijām iedomājušies stipri savādāku. Bijām vīlušies par redzēto...
Nākošajā dienā mums tika noorganizēta tikšanās rehabilitācijas iestādē, kurā tiek uzņemti bērni ar kustību un garīgās attīstības traucējumiem. Jau pirms došanās uz turieni mūs nedaudz iepazīstināja ar Francijas likumdošanu un sociālās drošības sistēmu.
Bijām pārsteigti, ka prioritāte šajā valstī patiešām ir bērns un ģimene, par kuru rūpējas un aizsargā jau kopš bērna dzimšanas. Bērni ir Francijas nākotne, tādēļ bērniem resursi netiek taupīti. Centrā uzturas 105 bērni, kurus aprūpē 96 darbinieki. Pa nedēļu bērni dzīvo centrā, bet brīvdienās dodas mājās. Katram bērnam, atbilstoši viņa funkcionālajiem traucējumiem, individuāli tiek piemērots elektriskais ratiņkrēsls. Ar katru bērnu katru dienu individuāli strādā viens speciālists.
Viesojāmies korekcijas iestādē, kurā mācās pusaudži vecumā līdz 16 gadiem. Francijā kolīdz tiek pamanīts, ka skolēnam ir problēmas mācībās un uzvedībā, tiek meklēts iemesls, kādēļ skolēns sācis tā uzvesties. Iemesli bieži meklējami ģimenēs. Vecāku aprūpes tiesības pār bērniem Francijā praktiski netiek pārtrauktas, jo paralēli darbam ar bērnu, strādā arī ar vecākiem un ģimeni kopumā. Ja darbs norit veiksmīgi, pēc laika pusaudzis tiek integrēts atpakaļ vispārizglītojošā skolā.
Apciemojām Monmersanas Neredzīgo biedrību. Tā bija jauna organizācija, nesen dibināta, atdalījusies no lielās neredzīgo biedrības Parīzē. Atdalījušies tādēļ, ka biedri nav pietiekami nodrošināti ar palīglīdzekļiem. Likās savādi, ka šo jomu valsts ir atstājusi novārtā un nesniedz praktiski nekādu palīdzību. Vadītāji pēc savas iniciatīvas meklē resursus, iespējas, raksta projektus, lai atvieglotu redzes invalīdu ikdienu. Dalījāmies mūsu pieredzē ar francūžiem. Stāstījām un rādījām līdzpaņemtās fotogrāfijas par Dienas centra darbību, piedāvātajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, pieejamajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem, par redzes invalīdu un arī citu cilvēku dzīvi Latvijā.
Mums bija interesanti uzzināt, ka Francijā skaņas luksofori tiek iedarbināti ar pultīm, kuras ir izdalītas neredzīgiem cilvēkiem. Nospiežot pogu, sāk darboties signāls, nosaucot ielu uz kuras atrodas cilvēks. Tas ir ļoti labi, bet šo vides pieejamības pielāgojumu var izmantot ierobežots cilvēku skaits, jo visu neredzīgo cilvēku nodrošināšanai ar pulti līdzekļu nepietiek. Dalījāmies ar franču kolēģiem pieredzē, ka pie mums, vismaz Liepājā, skaņas luksofori darbojas visu laiku un tos var izmantot visi cilvēki.
Interesanti, ka Francijā pirms gājēju pārejām ir reljefā izveidots taisnstūris, kurš novietots uz ietves, lai neredzīgs cilvēks varētu ar kājām to sataustīt un zinātu, ka šeit būs gājēju pāreja. Tagad domājam, ka Latvijā šo pieredzi vajadzētu pārņemt.
Kur vien ciemojāmies - iestādēs vai pie privātpersonām, dāvinājām mūsu pinēju un mezglotāju darinātos groziņus, kārbiņas, sedziņas un grāmatzīmes. Saņēmēji bija patiesi pārsteigti par rūpīgajiem un smalkajiem darbiņiem, kurus turklāt darinājuši redzes invalīdi.
Piedalījāmies arī neredzīgo biedrības rīkotajā konferencē, kur tika prezentēti Francijā pieejamie tehniskie palīglīdzekļi un informācija par jaunākām tehnoloģijām - lupām, ekrāna lupām, dažādām datorprogrammām. Mums vienīgais jaunums bija dators, kurš pielāgots konkrēta invalīda balsij - komandas tiek dotas ar balsi un runātais tiek arī pierakstīts.
Francijā ar likumu ir noteikts, ka katram darba devējam no kopējā darbinieku skaita jānodarbina 6% cilvēku ar invaliditāti. Pretējā gadījumā ir jāmaksā soda nauda speciālā budžetā, lai tiktu veicināta invalīdu nodarbinātība. Un nav svarīgi vai darba devējs ir ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs. Šādu vai līdzīgu praksi vajadzētu ieviest arī pie mums Latvijā.
Paspējām izbaudīt Atlantijas okeāna varenību, kurā peldoties tu saproti cik esi mazs un niecīgs. Pēc peldes miesu patīkami kņudināja sāls koncentrāts, kurš ir trīsreiz spēcīgāks par mūsu jūras sāļumu. Uz ilgu laiku paliks atmiņā Pireneju kalnu augstās, sniegotās virsotnes, ziedošo pļavu smarža, līdzenie un asfaltētie pat visnenozīmīgākie kalnu, mežu un pļavu ceļi un celiņi.
Francūži ir nepārspējami arī savā viesmīlībā un punktualitātē. Ļoti liela nozīme ir ēdienreizēm - brokastis ar sieru, maizi un salātiem bija obligātas. Bagātīgās pusdienas ilga vismaz 2 stundas, ēdājiem pārrunājot dienas notikumus. Darbs varēja pagaidīt. Pie vakariņu galda noteikti sapulcējas visas ģimene. Arī ja kāds no bērniem jau bija paēdis, vai aizņemts ar mācībām, pie galda bija jāierodas. Kaut pasēdēt ar ūdens glāzi rokā. Visi ēda, pārrunāja dienas notikumus, saplānoja rītdienu. Mūs pārsteidza tas, cik liela cieņa tika izrādīta pret citu cilvēku laiku - braucieni, tikšanās bija ļoti precīzi saplānotas, lai nekavētu un neliktu citiem gaidīt.
Liels paldies Intas kundzei, kura nesavtīgi ziedoja savu laiku, dalījās garīgajā pieredzē un kalpošanā citu labā.”



Facebook jaunumu plūsma

JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.