Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
24.10.2018 Autors: LNB

Ole Hallesbijs

“PAR LŪGŠANU”

11. turpinājums 
Katram darbam nepieciešams laiks. Ja mēs atzīstam, ka lūgšana ir mūsu ikdienas darba programmas daļa, tad plānosim savu dienu tā, lai atliktu laiks arī šim darbam, gluži tāpat kā ēšanai, dzeršanai un citām neatliekamām lietām.
Šādam aizlūgšanas darbam, par kuru tikko runājām, tātad nepieciešams savs laiks. Tikai tas to var veikt, kurš ir gatavs tam veltīt laiku. Jau tas vien parāda, ka aizlūgšanas darbu var veikt vienīgi tie, kuru gars ir labprātīgs. Pārējie atradīs tūkstoš iemeslu, lai šo darbu nedarītu. Viņiem nav laika, un viņi to arī nemaz negrib rast. Daudziem viņu lūgšanu dzīvi neproduktīvu un neauglīgu padara plānveidīga dzīvesveida trūkums. Viņiem nav noteiktu stundu lūgšanai, un viņi lūdz, kad pagadās, kad iekrīt brīvs brīdis. Viņi to visu atstāj gadījuma ziņā. Pat lūgšanu saturu nosaka tas, cik laika ir viņu rīcībā un kas viņiem tobrīd ienāk prātā.
Lūgšanas darbam nepieciešama noteikta plānošana un mērķtiecīgums. Mūsu ienaidnieks tieši pēc tā cenšas, lai mums pēc iespējas mazāk laika atliktu lūgšanai un lai jau šī iemesla pēc ar lūgšanas palīdzību maz kas tiktu paveikts. Turklāt viņš parūpējas, lai cilvēks būtu izklaidīgs un aizmirstu, kam nepieciešama īpaša aizlūgšana. Tāds lūgšanas darbs nav ne plānveidīgs, ne mērķtiecīgs. Lai lūgšanas darbs būtu sekmīgs, tas rūpīgi jāplāno.
Man jāzina, kas man veicams manā lūgšanu istabiņā, pirms es tur ieeju. Man jāzina, kuri cilvēki un kuras lietas no Dieva bagātā darbalauka man lūgšanā jānoliek viņa priekšā. Atkarībā no tā, kā Gars drīkst paplašināt mūsu lūgšanu loku, tās var būt ļoti daudzas lietas. Un tāpēc aizmāršība nedrīkst mani šajā darbā traucēt. Ja man ir grūti atcerēties atsevišķas personas vai objektus, es varu palīdzēt savai atmiņai, vajadzīgo pierakstot.
Johanness Džonsons stāsta par kādu misionāri, kura pakāpeniski aizvien vairāk nodevās svētajam aizlūgšanas darbam. Viņai radās arvien vairāk un vairāk aizlūdzamo. Beidzot, kad vairs nespēja visu paturēt atmiņā, viņa ņēma palīgā nelielu piezīmju grāmatiņu un pierakstīja visu tajā. Uzsākot lūgšanu, viņa paņēma savu piezīmju grāmatiņu un runāja ar Dievu par visu, kas tajā laikā bija ierakstīts. Kad radās jauni lūgšanas objekti, viņa tos atkal atzīmēja savā grāmatiņā. Kad Tas Kungs viņu bija uzklausījis, viņa attiecīgo punktu sarakstā izsvītroja un pierakstīja malā: paldies!
Pret vecajām lūgšanu grāmatām, kas satur lūgšanu paraugus rītam, vakaram un īpašiem dzīves notikumiem, neesmu jutis lielu uzticību, kaut gan tās ir varējušas dažam palīdzēt. Taču šādu mazu piezīmju grāmatiņu es gribētu ieteikt sevišķi silti. 
(turpinājums sekos)



Facebook jaunumu plūsma

JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.