Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
24.10.2018 Autors: LNB

Iestājoties rudenim, dārza darbi apdarīti, tāpēc kopš oktobra sākuma “Dvēseles veldzes dārzā” beigušās arī dārza darbu nodarbības, kuras vadīja dārzniece Diāna Pečule. Jautājām, ko viņai nozīmē būt par daļu no Liepājas Neredzīgo biedrības.
    Diāna darbu biedrībā uzsāka aprīlī, bet pirms tam jau viņa reiz  bijusi mūsu pulkā:  “Pirmo reizi strādāju biedrībā pirms 3 gadiem, bet, kopš dēls ir paaudzies, sāka raisīties domas par darba atsākšanu, tādēļ Māra zvans nāca kā Dieva svētība īstajā brīdī. Tālākais bija vienkārši - aprunājāmies ar ģimeni un es piekritu.” 
Diānas ceļš uz Ziemupi sākās pirms vairākiem gadiem, kad viņa absolvēja Latvijas Lauksaimniecības universitāti kā ainavu arhitekte un plānotāja. Secinot, ka dārza darbi ir viņai tuvāka un saistošāka nodarbe, jo tos un citus lauku darbus apguvusi jau bērnībā, viņa pievērsās šai jomai. “Man patīk dārza darbi, kustība un atrašanās svaigā gaisā. Cik labi, ka šāds var būt darbs un varu to mācīt arī citiem,” par savu aizraušanos stāsta Diāna. 
Runājot par projektu, kura ietvaros Diāna atkal kļuva par Liepājas Neredzīgo biedrības daļu, viņa atklāj: “Projekts, kurā šajā sezonā piedalījušies vismaz 60 cilvēku, sniedz viņiem iespēju atrasties savādākā vidē, un cilvēkiem šī vide patīk. Iespējams tādēļ, ka pilsēta cilvēku izsmeļ un iztukšo, bet daba atjauno. “Dvēseles veldzes dārzā” katrs iesaistījās pēc savām spējām un varēšanas, piedalījās dārza darbos, apguva jaunas iemaņas un zināšanas, sākot no augu sēšanas, vēlāk kopšanas un beidzot novākšanas darbiem, sagatavošanas glabāšanai pagrabā. 
Papildus tam cilvēkiem bija iespēja iepazīt jaunus augus, puķes un dārzeņus. Neiztika arī bez kļūdām no kurām kopīgi esam mācījušies. Novēroju, ka cilvēki labprāt izstaigāja apkārtni un vāca dažādas dabas veltes – zāļu tējas, sēnes. 
Cilvēki, kuri ieradās uz nodarbībām bija ļoti dažādi un katram bija gan savs stāsts, gan vajadzības: kādiem tā ir izkļūšana no vientulības un būšana kopā ar citiem cilvēkiem, kādiem gluži pretēji - būšana prom no cilvēkiem, diena ārpus pansionāta, mierā un klusumā. Novēroju, ka lielai daļai nodarbību dalībnieku ļoti gribējās būt vajadzīgiem, paveikt kādu redzamu darbiņu un saņemt apliecinājumu par savām spējām un varēšanu. 
Ir bijuši brīži, kad kādam, pēc pārdzīvotām bēdām, vajadzīgs iegūt mierinājumu dvēselei. Ir cilvēki, kuri jau daudzus gadus ziedo savu laiku, darbu un spēkus “Dvēseles veldzes dārzam”. Pēc šīm nodarbībām un cītīgā darba jāsaka sirsnīgs paldies katram! Domāju, ka šādi projekti ir vajadzīgi, it īpaši cilvēkiem ar invaliditāti, jo tie dažreiz pat nemanāmos veidos palīdz cilvēkiem justies labāk gan fiziski, gan emocionāli.”
Līdzīgi kā agrāk, kad Diāna strādāja biedrībā, arī šoreiz cilvēkiem tiek sniegta palīdzība un atbalsts dažādās dzīves situācijās, taču dažas lietas ir arī mainījušās. Stāsta Diāna: “Ziemupē viss lieliem soļiem iet uz priekšu, daudz paveikts, uzbūvēts, attīstīts un ieguldīts. Prieks par atsevišķām dušas telpām, tualetēm un ģērbtuvēm. Arī cilvēku savstarpējā saskarsme ir mainījusies, ko atkal, strādājot šeit biedrībā, mācos vēl joprojām, katru dienu. Viennozīmīgi, ka Ziemupei un biedrībai jāturpina attīstīties arī turpmāk. Vienīgais mans ieteikums turpmākajam ir dārza darbos vairāk sākt izmantot tehniku.” 
Strādājot jaunā vietā, ikvienam ir iespējams iemācīties arī ko jaunu. Izņēmums nav arī Diāna, kura pēc darba beigām biedrībā ieguvusi vairākas atziņas. “Jā, arī es esmu apguvusi jaunas zināšanas un, protams, ieguvusi pieredzi. Tagad, rudenī, redzams, kas ir sanācis, kas nav izdevies, izdaru secinājumus. Ar interesi klausos pieredzējušo cilvēku padomus un pieredzi dārza darbos. 
Esmu mācījusies arī no citiem, kas man ļāvis augt kā cilvēkam. Satiekot cilvēkus šeit un pavadot laiku kopā ar viņiem, esmu sapratusi, ka pirmais iespaids un manas domas ir maldīgas. Aprunājoties un ieklausoties, saredzu savādāk un izprotu labāk. Es sāku saprast kādēļ kādam ir savādāks runas veids, izturēšanās un attieksme. Būšana un darbošanās kopā ar vienreizējiem cilvēkiem, man ir iemācījusi  pacietību, laipnību, lēnprātību, spēju veltīt uzmanību un arī to sadalīt. Šī ir laba iespēja trenēties, bet ceļš man vēl ir tāls, jo nav tā, ka būtu jau tālu tikusi.” 
    Jautājām, kas ir Diānas spilgtākais, prātā paliekošākais iespaids? “Visspilgtākais ir tas, ko dara Dievs! Pirms 3 gadiem es lūdzu darbu un Dievs to burtiski ielika manās rokās. Viņš deva man šo darbu un arī palīdzēja to veikt. Darbs šeit biedrībā ir atklājis man vairākas lietas par sevi, kuras neparādās vienatnē, bet esot kopā ar cilvēkiem. Dievs mācījis man ieklausīties, pieņemt otru tādu, kāds viņš ir. Liepājas Neredzīgo biedrība man vienmēr saistīsies ar atsaucīgu un izpalīdzīgu vadību un biroja darbiniekiem, un arī ar dažiem konkrētiem cilvēkiem, kurus Dievs sūtījis manā ceļā tieši tādā brīdī, kad ļoti bija vajadzīgs stiprinājums ticībā un skaidrība tālākam ceļam. Esmu pateicīga viņiem un par visu esmu pateicīga Dievam!”, sirsnīgi par piedzīvoto atklāj Diāna. 
    Kaut gan Liepājas Neredzīgo biedrība ir tikai viena, tomēr tā pulcē vienkopus tik daudz un dažādus cilvēkus. Katram uzdodot vienus un tos pašus jautājumus, var iegūt dažādas atbildes, kas parāda, cik dažādi esam mēs un cik dažāda ir mana biedrība. 



Facebook jaunumu plūsma

JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.