Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
19.08.2010

PASAULI IR PIESĀRŅOJUSI GAISMA

(Pēc žurnāla „Ilustrētā Zinātne” (Nr.6/2008) materiāliem)

„Ja naktīs neredzēsim zvaigznes,
tad sēdēsim un raudzīsimies luksoforos...”
       
Kad mūsu senči skaidrajās naktīs raudzījās debesīs, viņi tur varēja saskatīt aptuveni 14 000 zvaigžņu. Mūsdienās vairāku pilsētu naksnīgajās debesīs var ieraudzīt labi ja simtu zvaigžņu. Dažviet nav saskatāma pat neviena zvaigzne. Arī Piena Ceļa gaišo joslu, kas stiepjas pāri visam debess jumam, daudzi spēj saskatīt tikai tālu ārpus pilsētas.
Cēlonis ir gaismas piesārņojums – parādība, kas jau ilgus gadus apgrūtina astronomu darbu un rada problēmas ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem. Tas ir mākslīgā āra apgaismojuma rādītais blakus efekts. Vakarā, no kādas tumšas vietas vērojot lielpilsētu, var redzēt, ka pār to paceļas izkliedētas gaismas mākonis, kas debesīm liek izskatīties blāvām. Šo atblāzmu dēvē par gaismas smogu. Tas ļoti apgrūtina astronomiskos novērojumus.
Vēl viens gaismas piesārņojuma veids ir apžilbinājums, ko izraisa ass kontrasts starp gaismu un tumsu – piemēram prožektori būvlaukumā vai sporta stadionā. To dēļ cilvēkam zūd orientēšanās spējas, jo acs īsā laikā nespēj pārslēgties no pilnīgas tumsas uz žilbinošu gaismu. Gaismas piesārņojuma veids ir arī ņirboņa, kad mūsu uzmanību vienlaikus pievērš vairāki gaismas avoti – neona reklāmas, lāzera stari un pārspīlēts ielu apgaismojums.
Jau 20.gadsimta 50.gados astronomi sāka pievērst uzmanību arvien pieaugošajam gaismas piesārņojumam. Mākslīgās gaismas atspīdumi paslēpa astronomu skatienam zvaigznes, komētas un citus debess ķermeņus, tāpēc zinātnieki bija spiesti pārvietot observatorijas tālāk no lielpilsētu ugunīm. Tā britu Karalisko Griničas observatoriju pārcēla no Londonas uz klusāko Saseksu, taču 70.gadu beigās tā bija jāpārceļ vēlreiz – uz Kanāriju salām Spānijā. Arī citas pasaules observatorijas bijušas spiestas manīt savu atrašanās vietu, un pašlaik astronomi bieži vien pulcējas neapdzīvotos, tuksnesīgos apgabalos, piemēram, Čīles ziemeļos, jo tur naktis joprojām ir piķa melnumā un zinātniekiem nekas neaizklāj skatu uz skaidro debess jumu.
Arī poētiskām dvēselēm ir zudusi iespēja smelties iedvesmu debess velves mirdzošajā daudzveidībā.
Gaismas piesārņojuma saistība ar slimībām ir jauna un diezgan maz pētīta zinātnes joma, tāpēc pagaidām nav iegūti neapgāžami pierādījumi, ka atrašanās intensīvā mākslīgā apgaismojumā var kaitēt cilvēka veselībai vai dzīvībai. Toties ir skaidri zināms, ka vairāku sugu dzīvnieki ir spiesti rēķināties ar gaismas piesārņojumu, pretējā gadījumā tie var aiziet bojā. Lai gan zinātniekiem vēl nav izdevies pilnībā noskaidrot, kādā veidā tie orientējas, tomēr nav šaubu, ka mākslīgais apgaismojums dzīvniekus novirza no ceļa.
Tiek uzskatīts, ka gājputni vadās pēc saullēkta un saulrieta, tāpēc mākslīgais apgaismojums tos dezorientē. Pēc amerikāņu biologu aprēķiniem, ik gadu, ietriecoties apgaismotos torņos, ēku skursteņos vai debesskrāpjos, bojā aiziet 4-5 miljoni putnu. Mākslīgais apgaismojums ietekmē arī bruņurupuču mazuļus, liecina Floridas (ASV) bēdīgā pieredzes.
Kad pludmalēs no olām izšķiļas bruņurupuču mazuļi, tiem būtu jāsagaida nakts un jādodas uz jūru. Taču tos pievelk tuvējo lielpilsētu ugunis, tāpēc mazuļi dodas gaismas virzienā. Pa ceļam tie nonāk zem automašīnu riteņiem vai kļūst par vieglu laupījumu citiem zvēriem. Bruņurupuču mazuļi instinktīvi izvēlas gaišāko vietu pie apvāršņa, jo tur miljoniem gadu bijusi atklāta jūra ar zvaigžņotas debess atspīdumu, nevis izgaismotas viesnīcas, pludmaļu promenādes vai dzīvojamie kvartāli.
Tumsas trūkums nenoliedzami ietekmē arī tādus dzīvniekus kā vardes un salamandras, kas barību meklē diennakts tumšajā, bet guļ diennakts gaišajā laikā. Šie dzīvnieki medī, iestājoties tumsai. Taču pilsētu ugunis nodziest ļoti vēlu, tāpēc tie spiesti barību meklēt vēlāk, tādējādi zaudējot vairākas stundas no šim nolūkam paredzētā laika.
Gaismas piesārņojums ir īpaši bīstams dažādiem kukaiņiem. Mākslīgais apgaismojums pievilina kukaiņu barus, iedarbojoties līdzīgi putekļu sūcējam ar 3 km darbības rādiusu. Tā iespaidā var iznīkt lielas kukaiņu populācijas. Pat viena vāji izgaismota neona reklāma var iznīcināt 350 000 kukaiņu gadā.
Gaismas piesārņojums licis vairākām organizācijām iesaistīties cīņā pret mākslīgo apgaismojumu. Ir nodibināta starptautiskā kustība Dark - Sky Association (Tumšo Debesu asociācija), kura uzskata, ka aptuveni 30% pašreizējā mākslīgā āra apgaismojuma ir pilnīgi nevajadzīgi.
Ir aprēķināts, ka, piemēram, ASV, nevajadzīgam apgaismojuma ik gadus tiek tērēti 10.4 miljardi dolāri gadā. Tas ir vairāk nekā 4.6 miljardi latu. Tāpēc vairākās ASV pilsētās aizliegts izmantot laternas, kas gaismu izstaro uz sāniem un augšu, to vietā ieviešot laternas, kas apgaismo tikai ielu. Ir aizliegts izgaismot tukšus būvlaukumus.
Čehija 2002.gada februārī savā likumdošanā ieviesa pret gaismas piesārņojumu vērstas normas, 2007.gada augustā tai sekoja arī Slovēnija. Šajās valstīs visiem – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, gan valsts iestādēm, ir pienākums maksimāli samazināt mākslīgo āra apgaismojumu. Abās valstīs ir noteikts, ka gaismas piesārņojums ir visa veida mākslīgais apgaismojums, kas izgaismo lielāku teritoriju, nekā sākotnēji iecerēts. Ielu apgaismojumu laternas ir jāaprīko ar kupolu, kas novērš gaismas izstarošanu uz augšu. Visā Čehijā ir ieviesti pieminekļu apgaismošanas ierobežojumi, aizliegta vēsturisku ēku (baznīcu un piļu) izgaismošana ar jaudīgiem prožektoriem no apakšas.
Papildus šādiem pasākumiem, tiek rīkotas dažādas sabiedriskās aktivitātes – piemēram „Izslēdz gaismu”, kad iedzīvotāji tiek aicināti uz vienu stundu izslēgt nevajadzīgo apgaismojumu. Ir cerība, ka ieraugot zvaigznes vienreiz, cilvēks vēlēsies tās skatīt vēl un vēl.



Facebook jaunumu plūsma

JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.