Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
20.10.2011 Autors: Marita Dambe

Liepājas Neredzīgo biedrības vēsture
      
      1957. gadā Liepājā izveidoja Rīgas uzņēmuma filiāli Kuršu ielā 29, nelielas mājas pagraba telpās. Mājstrādnieki, redzes invalīdi ražoja sukas un birstes, kā arī štancēja pudeļu metāla korķus.
      Filiālē bija nodarbināti 19 cilvēki. Strādnieku lielākā daļa – 11 cilvēki – bija pirmās grupas invalīdi. 
      Ražošanas plāns ar katru gadu pieauga. Tā, 1961. gadā saražoja 10 miljonus korķu, 1962. gadā – 12 miljonus, 1963. gadā plāns bija 16 miljoni korķu. Viena strādniece izgatavoja 2500 – 3000 korķu maiņā. 
      Tomēr galvenā panākumu ķīla bija cilvēki, nelielajā kolektīvā daudz labu darba darītāju – štancētāji Nikolajs Makšanovs un Nikolajs Petrovs, montētājas Šarlote Mazzāle, Anna Mitrēvica un Anna Hehlovska un citi.
      Liepājas pirmorganizācijā bija 102 biedri, bet trūka telpu tikšanās reizēm.
      1964. gadā Rīgas MRU Liepājas filiāle pārgāja uz bijušo Liepājas stērķeles fabriku, Krūmu ielā 14. Tad arī tika nodibināts Liepājas mācību un ražošanas uzņēmums (Liepājas MRU). Galvenais ražojums – kronkorķi. Sākumā iekārtas vienību skaits nepārsniedza 10 mašīnas.
      Ar 1964. gada aprīli Latvijas PSR Ministru Padome nodeva jaundibinātajam Liepājas MRU zemapmetuma elektronozaru kārbu KP-1 un KP-2 ražošanu, kuras līdz tam izlaida Rīgas Elektroarmatūras rūpnīca. Zemapmetuma kārbu ražošana bija saistīta galvenokārt ar štancēšanas operācijām. Šai produkcijai bija liels noiets visās Padomju Savienības republikās, tās saņēma dzīvojamo masīvu un rūpniecības uzņēmumu celtnieki Maskavā, Ļeņingradā, Luganskā, Kijevā, Brestā, Noriļskā un citās pilsētās. Bez tam tās tika eksportētas uz Kubu, Vjetnamu, Mongolijas Tautas Republiku, Ceilonu, Nepālu, Jemenu, Sudānu, Alžīriju. Liepājas mācību un ražošanas uzņēmums pielika lielas pūles, lai uzņēmuma produkcija būtu moderno starptautisko standartu līmenī.
      Uzņēmums bija ievietots nelielā divstāvu korpusā. Ražošanas telpu platība – ap 375 kvadrātmetru, kas nenodrošināja darba aizsardzības, drošības tehnikas un rūpniecības sanitārijas normu ievērošanu.
     
      Tā kā liepājnieki bija šīs konstrukcijas zemapmetuma kārbu vienīgie ražotāji Padomju Savienībā, bet sakarā ar straujo dzīvokļu celtniecības paplašināšanos pieprasījums pēc tām pieauga straujāk nekā varēja sagaidīt, tad uzņēmumam nācās risināt daudz lielākas problēmas. Tā vietā, lai saņemtu jaunu iekārtu un uzstādītu to vecās vietā, bija nepieciešams uzstādīt iekārtu papildus. Palielinātās plāna saistības pakļāva iekārtu tādai slodzei, ka remontatslēdznieki nespēja nodrošināt ritmiskam darbam nepieciešamu iekārtas tehnisko stāvokli. Pie tam remontdienests praktiski bija bez nepieciešamās bāzes.
      Jau tā neapskaužamo stāvokli vēl vairāk pasliktināja sākotnēji nepārdomātais iekārtas izvietojums, kas aizvien vairāk tika sarežģīts, uzstādot papildu iekārtu. Tā turpinājās, līdz beidzot cehā burtiski nevarēja pārvietoties, neapdraudot sevi vai citus, ceļā neuzduroties taras kaudzēm un mašīnām.
      Ražošanas apjoma pieaugums bija tik straujš, ka bez telpu paplašināšanas, patiesībā bez uzņēmuma rekonstrukcijas turpmākais darbs nebija iedomājams. Tādēļ arī 1965. gadā sastādīja uzdevumu Liepājas MRU jaunā ražošanas korpusa projektēšanai un iesniedza to Latvijas Rūpniecības uzņēmumu projektēšanas institūtā.
      Jauno Liepājas MRU paredzēja izvietot pilsētas nomalē, kur ļoti labvēlīgi apstākļi arī neredzīgo ciemata izveidei, kurš no vienas puses piekļausies pilsētas jaunajam dzīvojamam masīvam, bet no otras – zaļajai zonai; ciematam ļoti izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums – neredzīgie varēs ērti un droši orientēties darbā, sadzīvē un organizēt atpūtu.
      1965. gadā uzsāka uzņēmuma veco ražošanas telpu rekonstrukciju. Tās gaitā vispirms tika uzcelts vienstāvu korpuss, kur sākotnēji bija paredzēts ierīkot garāžu un darbnīcu. Apmēram 115 kvadrātmetru platībā iekārtoja skārda griešanas un sagatavju ciršanas nodaļu. Tas deva iespēju izdarīt štancēšanas iecirkņa pārkārtošanu.
      Liepājas uzņēmuma ražošanas platības pārsniedza 700 kvadrātmetru, bet kopā ar noliktavām un citām palīgtelpām pāri par 1000 kvadrātmetru. Ražošana bija sasniegusi 13 miljonus zemapmetuma kārbu gadā. Strādājošo skaits bija pieaudzis līdz 186, tai skaitā neredzīgo ap 90 cilvēku.
      Ražošanas iecirkņos un nodaļās attālums starp darbgaldiem bija tik niecīgs, ka pat redzīgajiem sagādāja grūtības pārvietoties no viena telpas gala uz otru, nemaz jau nerunājot par redzes invalīdiem. Trokšņi un vibrācijas pārsniedza pieļaujamās normas, bet putekļus un ķimikāliju izgarojumus nespēja novērst sliktā ventilācija. 
      1977. gadā Liepājas MRU saņēma jaunu dzīvojamo māju. Tajā dzīvokļus saņēmušas vairākas neredzīgo invalīdu ģimenes, kas pārcēlušās uz dzīvi Liepājā no republikas rajoniem un iekārtojušies darbā Liepājas MRU. 
      1978. gada 30. jūnijā Valsts komisija parakstīja jaunā ražošanas korpusa pieņemšanas aktu. Tā adrese – Ganību (bijusī Suvorova) iela 197/205. Pēc ieceres korpuss projektēts 400 strādājošiem. Korpusa garums - 86 m, platums – 54 m, bet visa izmantojamā kopplatība sastāda 4000 kvadrātmetru. Te ietilpst gan garāžas un noliktavas, gan garderobes un vairāk nekā 200 kvadrātmetri lielā fizkultūras zāle, kā arī citas palīgtelpas. Kantora telpas tad vēl nebija plānotas. 
      Bija izstrādāts labi pārdomāts plāns darbgaldu izvietošanai, kur visas darba vietas iekārtotas tā, lai ikviens redzes invalīds bez grūtībām spētu atrast savējo. Tā kā daudzi redzes invalīdi dzīvoja vecā uzņēmuma teritorijā, tad noteiktos laikos starp abām uzņēmuma teritorijām kursēja uzņēmuma autobuss. Teritorija tika asfaltēta un iežogota, iekārtoti vairāki soli un savesta melnzeme. Kultūras un sadzīves ēku kompleksam tika atvēlēts 4 hektāru liels zemes gabals.
      1984. gadā LNB Liepājas MRU savus strādājošos varēja iepriecināt ar jaunu dzīvojamo namu Rojas ielā 16, kurā ir 56 dzīvokļi. 
      1988. gadā ekspluatācijā nodeva administratīvo korpusu, kurā iekārtojās LNB starprajonu organizācijas valde, rehabilitācijas dienests, uzņēmuma administratīvais aparāts, veselības punkts, neredzīgo bibliotēkas filiāle, tika iekārtota arī plaša zāle ar skatuvi, mākslinieku ģērbtuvēm, parketa grīdu. 
      Deviņdesmitajos gados, sākoties PSRS sabrukumam, Liepājas uzņēmumā ražotajai produkcijai vairs nebija noieta. Notika uzņēmuma pārprofilēšana, pārejot uz galdniecības izstrādājumiem, koka paketlogu, durvju, mēbeļu ražošanu u.c.
      Uzņēmumu ir vadījuši direktori R. Rics, N. Ščerbakovs, I. Kalamašņikovs, V. Baraņņikovs, U. Freimanis, A. Solovjovs, J. Saltais. 
      No 1999. Gada Māris Ceirulis ir Liepājas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs. 
      2001. gadā tika nopirkts pirmais dators ar Braila rindu ar ASV vēstniecības atbalstu par 13800 latiem, komplektā vēl nāca Braila printeris. 2006. gadā biedrībā strādāja 17 darbinieki. 
      Liepājas Neredzīgo biedrība 2007. gadā realizēja vienu no vērienīgākajiem projektu “Sociālās rehabilitācijas centra “Dzīves skola” izveidošana redzes invalīdiem”. Projekta būtība bija šāda: Liepājā, pēc Universālā dizaina principiem renovēt trīsistabu dzīvokli, tam pieguļošās telpas un pielāgot apkārtējo ārējo vidi.
Biedrība:
      50. – 60. g. Liepājas pirmorganizācijā bija 102 biedri. 
      60. g. beigās jau darbojās Rīgas centrālā valde un starprajonu valdes – Liepājas, Ventspils, Jelgavas, Rīgas rajona, Jūrmalas, Daugavpils, Rēzeknes, Cēsu un Jēkabpils valdes. 
      Pie Liepājas organizācijas piederēja tikpat kā visa Kurzemes zona – Kuldīga, Aizpute, Talsi, Mērsrags, Kolka, Pāvilosta un to rajoni.
      70. gados. Liepājas biedrībā, biedru skaits sasniedza apm. 420 biedru.
      Biedrībā bija tikai 2 darbinieki, vēlāk jau 3 darbinieki, kuri apbraukāja apsekojumos un sapulcēs pa visu teritoriju Kurzemē, kas bija pie Liepājas organizācijas. 
      Bija brīvprātīgie darbinieki un gruporgi, kuri nesaņēma atalgojumu. 
      Tika piešķirta mašīna, budžets gadā sastādīja no 15000 rubļu, kuru izmantoja kancelejas iegādei un valdes uzturēšanai, 9000 rubļu tika piešķirts pabalstiem, kurus izmantoja trūcīgo ģimeņu apgādei. Katram biedram bija tiesības saņemt pabalstu reizi 3 - 5 gados, 300 rubļu apmērā dzīvokļa remontam. Katru gadu tika piešķirtas 15 – 18 vietas sanatorijās Padomju Savienības valstīs. Ekskursijām katru gadu tika doti 9000 rubļu, un devās uz Padomju Savienības valstīm. Biedrībā vai uzņēmumā algas lielums bija apm. 120 rubļu + pensija. 
      Biedrībā darbojās koris 35 - 38 personu sastāvā, deju kolektīvs, estrādes orķestris. Kolektīvi piedalījās Latvijas Dziesmu un deju svētkos. Darbojās telšu pilsētiņas - nometnes Latvijas Republikas mērogā. Bija arī sporta pasākumi. 
      Daudzi cilvēki piedalījās pašdarbības pasākumos, viņiem bija iegādāti tautas tērpi, sporta inventārs. Tika organizētas talkas, kurās piedalījās biedrības biedri un darbinieki. Talkās tika veikti pilsētas uzkopšanas darbi, malkas kraušanā, utt. Notika sacensības par sakoptākajām pilsētas teritorijām un saņēma naudas prēmijas. 
      No 1999.g. biedrībai piederēja tikai 2 kabineti, bet tagad jau ir 22 kabineti abos stāvos kopā. Biedrībai pieder arī Sociālās Rehabilitācijas centrs „Dzīvesskola”, kas šogad paplašinājās - arī otrajā stāvā iekārtots dzīvoklis. Tāpat ir iegādāti divi busiņi.
      Šobrīd mūsu biedrībā ir ap 454 biedru.
      Darbības laikā, no 99.g., darbinieki un brīvprātīgie biedri ir devušies pieredzes apmaiņas braucienos uz ārzemēm – Krieviju, Poliju, Vāciju, Spāniju, Beļģiju, Franciju, Zviedriju, Norvēģiju, Lielbritāniju, Lietuvu. 
      Visu šo gadu garumā biedrībai ir veiksmīga sadarbība ar Liepājas pilsētas Domi, Aizputes novada Domi, Kuldīgas novada Domi un citām Pašvaldības struktūrvienībām – piemēram: ar Sociālo dienestu, Izpilddirekciju, Attīstības pārvaldi, u.c. Turpinās veiksmīga sadarbība ar dažādiem uzņēmējiem, fondiem, privātajiem atbalstītājiem.
      Regulāri tiek veikti remonti, papildināta datortehnika, iegādāti tehniskie palīglīdzekļi. 
      Pateicoties Liepājas Neredzīgo biedrības aktivitātēm tiek veidota vides pieejamība pēc Universālā dizaina principiem. 
      Sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo biedrību, notiek Eiropas Sociālā fonda projekts, kuram pateicoties, iespējamas dažādas nodarbības cilvēkiem ar redzes traucējumiem un citām invaliditātēm. 
      Vairākiem cilvēkiem ar invaliditāti, esam palīdzējuši iekārtoties darbā dažādos Liepājas uzņēmumos.
      
 
 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.