Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
08.04.2021 Autors: LNB

Pēdējā laikā aktivizējušies telefonkrāpnieki, kuri uzdodas par banku darbiniekiem vai sola lielu peļņu, lai izkrāptu jūsu datus un finanšu līdzekļus. Lai neiekristu krāpnieku slazdos, aicinām iepazīties ar dažādiem krāpniecības paņēmieniem, kurus izmanto krāpnieki.  

 

Krāpnieku izplatītākās shēmas

1. Zvans no “bankas” shēmas ir vairākas:

    “Bankas darbinieks” piezvana, nosauc personas vārdu un uzvārdu un paziņo, ka no viņa bankas norēķinu kartes tikko mēģināts noņemt ievērojamu summu vai arī kontā notikušas kādas aizdomīgas darbības, un drošības nolūkos piedāvā kontu nobloķēt. Krāpnieks identitātes apliecināšanai pieprasa nosaukt internetbankas lietotāja vārdu, paroli, maksājumu karšu datus, Smart-ID kodus. Pēc šo datu iegūšanas personas līdzekļi parasti tiek pārskaitīti uz grūti izsekojamiem ārzemju kontiem.
    Krāpnieki mēdz sūtīt it kā bankas īsziņu, ka cilvēkam jāapstiprina kāds maksājums. Arī, ja saņemat zvanu it kā no bankas operatora ar aicinājumu pārskaitīt naudu jūsu bankas konta papildināšanai vai saglabāšanai, nedariet to. Tas pats attiecas uz it kā oficiāliem bankas aicinājumiem veikt testa pārskaitījumus. 
    Pat tad, ja redzat, ka tiek zvanīts no bankas numura, nekādā gadījumā neizpaudiet savus datus. Krāpnieki var radīt numurus, kas ir ļoti līdzīgi vai pat identiski bankas numuram. Banka nekad nezvanīs, lai noskaidrotu norēķinu kartes datus, internetbankas lietotāja numuru vai Smart-ID kodus.

 

2. Izkrāptos internetbankas datus krāpnieki mēdz izmantot aizdevumu saņemšanai pie ne-banku kreditētājiem

Pietiek ar pieeju jūsu internetbankai, lai būtu iespējams noformēt aizņēmumu. Ja agrāk īpaši bija jāsargā pase un pases kopija, tad šobrīd vislielākais risks ir, ja kāds tiek klāt jūsu internetbankai. Dažos gadījumos nepieciešamas vien dažas minūtes, lai uz jūsu vārda būtu noformēts aizņēmums. Valsts policija iesaka – ja kādas citas personas dēļ esat kļuvis par parādnieku, nekavējoties jāvēršas gan pie kreditētāja, gan Valsts policijā.

 

3. Lētie miljonu piedāvājumi

Katram e-pastā dzīves laikā noteikti ir gadījusies kāda vēstule, kurā piedāvā aizdot miljonus ar niecīgu procentu likmi un minimālām prasībām. Kad cilvēks piekrīt, seko aicinājums iemaksāt kredīta noformēšanai nepieciešamos līdzekļus, un tad sanāk ierastais scenārijs – kredīta devēji pazūd un iemaksātā nauda līdz ar viņiem. Šādas vēstules ieteicams uzreiz izdzēst, arī līdzīgus piedāvājumus interneta portālos vajadzētu ignorēt. 

 

4. Investīcijas un kriptovalūta

Piesardzīgiem jābūt arī saņemot telefona zvanus no nezināmām personām, kuras uzdodas par dažādu uzņēmumu finanšu brokeriem vai finanšu speciālistiem. Tā ir viena no krāpnieku iecienītākajām metodēm.
    Cilvēkiem telefoniski krievu valodā tiek izteikts piedāvājums nopelnīt, ieguldot naudu Forex akciju fondu tirgū. Pēc tam tiek prasīts lejupielādēt kādu no telefona aplikācijām, kā arī autorizēties savā internetbankas kontā. Kad tas izdarīts, krāpnieki no viņu kontiem noskaita lielas naudas summas un pazūd. 
    Zvanītāji uzdodas par dažādu patiešām eksistējošu kompāniju menedžeriem. Saruna notiek krievu valodā, un tās gaitā tiek izvilināti krāpniekiem nepieciešamie internetbankas dati, kā arī virtuāli parakstīti līgumi gadījumos, ja ir runa par kriptovalūtu. Cilvēks vai nu pats, vai ar zvanītāja palīdzību veic naudas pārskaitījumus uz fizisku un juridisku personu ārzemju kontiem, no kuriem tālāk līdzekļi it kā tiek novirzīti uz tirgus platformu, kur līdzekļi tiekot ieguldīti Forex akciju tirgū. Kad šķietami gūta peļņa un persona vēlās to izņemt, pēkšņi ir jāmaksā komisijas maksa par naudas pārvedumu, procenti un citi izdomāti papildu maksājumi. Ja cietušie atsakās naudu pārskaitīt, no krāpniekiem seko dažādi pārmetumi un draudi. Tiem, kuri domā, ka ar Forex starpniecību katram iespējams tikt pie superpeļņas, pieredzējušie tirgotāji apgalvo, ka konsekventi pelnoši ir varbūt 5 – 10% no visiem Forex tirgotājiem. 

 

5. Tuvinieks nelaimē

Zvani ar stāstiem par tuviniekiem, kuri iekļuvuši nelaimē un kuru glābšanai steidzami nepieciešama nauda, jau kļuvuši par telefonkrāpniecības klasiku, taču cilvēki joprojām iekrīt. Pat tad, ja svešinieks zvana no tuvinieka tālruņa, neuzticieties – visbiežāk blēži tos veikli izmakšķerējuši no upura kabatas. Nekādā gadījumā neticiet, ja jums saka, ka, teiksim, dēls izraisījis nelaimes gadījumu, un tā notušēšanai tagad nepieciešami daži simti vai tūkstoši policijas piekukuļošanai. Ja, saņemot šādu zvanu, sirds ir nemierīga, nekavējoties zvaniet uz policijas tālruņa numuru 110. Tas pats attiecas uz nepazīstamu cilvēku zvaniem it kā no slimnīcas. 

 

Kā krāpniekus atpazīt?

    Pievērsiet uzmanību sarunas valodai. Līdz šim krāpnieciskie zvani Baltijas valstīs bijuši krievu valodā. Saņemot šādu zvanu, pārejiet uz sarunu latviešu valodā – valsts valodas prasme augstākajā līmenī jebkuras bankas darbiniekam ir obligāta. 
    Latvijā strādājošas bankas darbinieki nekad nezvanīs no ārzemēs reģistrēta telefona numura, tāpēc jāpievērš uzmanība, vai zvanītāja numurs sākas ar Latvijas kodu +371.
    Krāpnieki telefona sarunās mēdz būt ļoti uzstājīgi un agresīvi, viņi zina, kā ar psiholoģiskiem paņēmieniem atrast cilvēka vājās vietas, tāpēc svarīgi šādu sarunu nekavējoties pārtraukt un neiesaistīties diskusijās.
    Krāpnieku e-pastus nereti var atpazīt pēc slikta valodas lietojuma un uzkrītošām sarunvalodas kļūdām.

Aicinām cilvēkus būt uzmanīgiem un sargāt savus datus no svešām personām! 

Šis apkopojums veidots no Latvijas senioru kopienu apvienības (LSKA) sagatavotās informācijas par izplatītākajām krāpniecības shēmām.


Izplatītākās krāpniecības shēmas

Izplatītākās krāpniecības shēmas


Facebook jaunumu plūsma

JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.