Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
20.09.2011 Autors: Nora Driķe

Raksts no laikraksta "Kurzemes vārds"

Nevienam nav jāpaliek vienam, vientuļam un atstumtam

Nu, atnāc! Pagaršo! Pamēģini! Un tad saki: "Nē, man tas nepatīk!" Nevis sēdi mājās, bet jau kliedz: "Nē, nē!" Tipisks piemērs jums sēž tepat pretī. Viņu sauc Māris Ceirulis, un sevi par piemēru sauc viņš pats. Pēc avārijas - tā tagad jau ir dziļā pagātnē - Māris zaudējis gandrīz visu redzi. 
Man arī tad teica: "Ej pīt klūdziņas!" Es: "Liec tu mani mierā, negribu dzirdēt! Līdz tam brīdim, kad pamēģināju. O! Paskaties, tur muca sanāca, tur - ķiploku grozs, tur - spogulis. Jau sāku domāt, jātaisa bizness, un arī sāku kā mājražotājs strādāt. Tagad, protams, jau organizēju iespējas citiem, pats vairs nepinu. Bet tāpēc, ka pats pamēģināju, aicinu - nu, pagaršo iespēju!"

Ievilkt dzīvē

Liepājas Neredzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis un projekta koordinatora palīdze Daina Cērpa iepazīstina ar iespējām, kādas biedrība sniedz neredzīgajiem un vājredzīgajiem un arī citiem jebkuras invaliditātes grupas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām neatkarīgi no viņu vecuma. Tās ir daudzveidīgas iespējas mācīties, būt kopā ar citiem cilvēkiem kā līdzīgam ar līdzīgu un bez maksas padarīt savu dzīvi interesantāku.

Tas ir iespējams tādēļ, ka biedrība ir iesaistījusies sociālās rehabilitācijas programmā, kādu par Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem – no 2009. gada novembra līdz 2013. gada septembrim – īsteno Latvijas Neredzīgo biedrība. Tas ir ļoti liels projekts, kurā Liepājā, izmantojot ESF naudu, ir iespēja darboties 170 cilvēkiem, un katrs no tiem var mācīties 250 stundu (nodarbību stundas garums – 40 minūtes). Prioritāte tiek dota neredzīgajiem vai vājredzīgajiem, taču biedrība vāc ziedojumus, un tas ļauj piedalīties arī citiem invalīdiem.

Līdz šim programmu izmantojuši simts cilvēki, visas 250 stundas izlietojuši. 250 stundu – tas nozīmē, ka ikviens darbojas un mācās vairāk nekā trīs mēnešus. Kas notiek pēc tam, kad cilvēks jau pieradis, ka var tikt laukā no mājām, būt ļaudīs un dzīve ir interesanta? Biedrība meklē un arī atrod iespējas, kā iesākto turpināt. „Šeit nav burta kalpības – citādi tas nebūtu sociāls pasākums, bet konveijers, kur detaļas štancē,” saka Māris.

 

Angļu valoda, klavieres, galdniecība

„Piemēram, šajā telpā notiek angļu valodas mācības pēc „Callan” metodes – tā balstīta uz klausīšanos un runāšanu. Nekas nav jāraksta, tas ir milzīgs pluss. Skolotāji nāk no „Valodu vēstniecības”, par projekta līdzekļiem ir iegādāti diktofoni, angļu valodas apmeklētāji nodarbību var ierakstīt un paklausīties,” stāsta Māris.

Populāras ir fiziskās nodarbības. Ļoti labprāt cilvēki izmantojot trenažierus, jo, „mājās sēžot, neredzīgajam fiziskā aktivitāte ir ļoti ierobežota”. Vēl iecienīti ir rokdarbi : ādas apstrāde, pīšana no klūgām un no šķeltajām klūdziņām, mezglošana. Daudzi vēlas iemācīties strādāt ar datoru. Un arī uz saskarsmes grupām nāk. Kas tās ir?

„Tās ir sarunas astoņu līdz desmit cilvēku grupiņā par konkrētu tematu neformālā atmosfērā apmēram divu stundu garumā. Katram ir iespēja izteikt savas domas. Ieguvums ir tas, ka dalībnieki mācās formulēt savu domu, izteikt to, sadzirdēt citus runātājus. Īstā laikā izteikts vārds, kā Zālamans sacīja, ir zelta ābols sudraba traukā. Derīgi ir mācīties izteikties. Mums ir piemēri, kā cilvēki sākumā uztraucās, baidījās kļūdīties, jutās mazvērtīgi. Teica : „Es jau neredzu, ko es varu pateikt.” Bet, izrādās, katram ir pieredze, kas noder citiem. Par tik konkrētiem jautājumiem cilvēks nemēdz domāt divas stundas no vietas. Te ir izdevība. Teiksim, temati – laiks, kā izvēlēties un iegūt draugus, kā uzturēt kontaktus, kas ir cilvēks, „es” būtība. Par vientulību. Ļoti daudzi ir vientuļi. Tad katrs stāsta, kā viņš to ir pārvarējis, kā to varētu, kā tas ir. Ir vismaz desmit jautājumu, uz kuriem nodarbībā tiek atbildēts,” stāsta Māris.

„Vēlāk dzirdam, ka cilvēks, kurš ir neredzīgs un piecpadsmit gadu sēdējis mājās, tagad nāk uz nodarbībām un ir pārsteigts – kāpēc gan viņš tik ilgi bijis savā istabā?”

Visu šo daudzveidīgo nodarbību dziļākais mērķis ir vadīt cilvēkus pa ceļu, kas var aizvest uz darba tirgu, lai vismaz katrs desmitais rastu darba vietu. Bet kā šim mērķim palīdz mācīšanās spēlēt klavieres – jo arī tādas nodarbības ir. Māris atbild : mūzika relaksē, atraisa cilvēku, atbrīvo no stresa, jo diena ir sasprindzināta. Ko neredzīgam cilvēkam nozīmē vien pastaigāt pa pilsētu, it īpaši ziemā, brienot cauri kupenām!

„Cilvēki ir personības un vērtība, katrs ir unikāls,” uzsver Māris. „Sākumā mēs varbūt sava darba augļus neredzam, arī darbiniekiem dažkārt šķiet, ka šeit strādāt ir grūti. Bet, kad vēlāk akls cilvēks stāsta : „Es sagaidīju sievu mājās ar auksto zupu! Nomizoju kartupeļus, traukus nomazgāju,” – tas ir sasniegums cilvēkam, kas to agrāk nedarīja. Un arī ģimenē mazinās psiholoģiskā spriedze. Izrādās, katrs daudz ko var.”

Novembrī paredzēts sākt arī nodarbības galdniecībā, kas būtu piemērotas vīriešiem. Daina piebilst : „Ja ir pieprasījums vēl pēc kaut kā cita, kā mums nav, mēs arī domājam par to, lai to sāktu. Ja pieci cilvēki gribēs rokdarbus, mēs meklēsim iespēju to īstenot.”

 

Uz darbu

Māris un Daina stāsta, ka tik tiešām cilvēku desmit tagad arī dažādos darbos ir iesaistījušies. „Nupat ir interesanta situācija – uzņēmēji mūs meklē. Četri mūsējie (divi pavisam neredzīgi) pirmdienās filcē lāčus. Vienu puisi iekārtojām Kurzemes Biznesa inkubatorā, viņš strādās ar datorprogrammu, kas vadīs frēzi. Turklāt šīs nav subsidētās darba vietas.” Pēc Māra vērojumiem, uz skatuves parādoties sociāli atbildīgi uzņēmēji. „Nevis viņš tagad ņem tikai stipro, vareno un smuko, bet ņem cilvēku. Kāds uzņēmējs trāpīgi teica : tev jābūt vēlmei sirdī palīdzēt un saprast, ka otram cilvēkam ir ierobežotas spējas, viņš nevar katrā darbā iesaistīties.”

Taču likumi nav īpaši labvēlīgi ne sociāli atbildīgajiem uzņēmējiem, ne cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. „Tā ir liela atbildība – ņemt darbā cilvēku ar invaliditāti, jo dažkārt vajadzīgi kādi pielāgojumi, adaptācija, uzraudzība. Bet, ja likums paredzēs darba vadītāju, asistentu, praksi, nodokļu atlaides, subsidētas darba vietas, tad skatījums uz lietām mainīsies,” skaita Māris. Viņš nav paradis atstāt lietas pusceļā, tālab biedrība kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, kas ir valdības sociālais partneris, un sadarbībā ar Liepājas domi ir sagatavojusi priekšlikumus, kā darba tirgu padarīt labvēlīgāku un kā uzlabot likumus. Priekšlikumus sūtīs valdībai.

 

Kā tikt uz nodarbībām?

Nodarbības un mācības ir bez maksas. Papildu nodarbības organizē, piesaistot ziedojumus. Dažiem palīdz viņu pašvaldības.

Vieniem palīdz atnākt tuvinieki vai asistenti. Citus atved biedrības automašīna. Tālākiem projekta dalībniekiem – jo iesaistīties grib ikviens, neatkarīgi no dzīvesvietas – biedrība piedāvā naktsmājas „Dzīves skolas” dzīvokļos, tādi tagad ir jau divi, turpat blakus biedrības mītnei, un tur ir 19 gultasvietu. Brauc no Ventspils, Rīgas, Talsiem, Skrundas, Sabiles. Brauc arī no Liepājas apkārtnes novadiem.

Kā biedrība atrod cilvēkus, kuriem šīs mācības ir nepieciešamas? Tā ir problēma, atzīst Māris. Agrāk biedrībai bijusi sadarbība ar ārstu komisiju, kas cilvēkiem piešķir invaliditātes grupas, un tad ieguva datus no tās. Tagad viss atkarīgs no paziņojumiem plašsaziņas līdzekļos, privātiem kontaktiem un mutvārdu reklāmas.

„Mums nav bažu, ka pietrūks cilvēku, lai aizpildītu sava projekta limitu – 170 dalībnieku,” teic biedrības vadītājs. „Bet bažas ir par to, ka cilvēki neuzzina par savām iespējām, mājās mīt krīzē, depresijā un stresā. Mūsu uzdevums ir viņus aktivizēt, dot iespēju katram, kuram ir vismaz sešpadsmit gadu, arī vājredzīgiem pensionāriem. Dievs nevienam nav vēlējis būt nederīgam. Bieži vien tuvinieki un radinieki ir aizņemti savās gaitās un pat neiedomājas un nesaprot, kādas ir līdzās esošā cilvēka specifiskās vajadzības.” 



 
 
 



JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.