Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
12.11.2019 Autors: LNB

Liepājas pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Liepājas Neredzīgo biedrību no 7.–9. augustam organizēja “Veselības dienas pieaugušajiem ar invaliditāti 2019”. To mērķis ir motivēt cilvēkus ar dažāda veida invaliditāti uzsākt aktīvāku un veselīgāku dzīvesveidu. Nometnē piedalījās 50 cilvēki ar redzes, kustību, dzirdes, garīgām saslimšanam un attīstības traucējumiem. Šogad dalībnieki bija mērojuši ceļu ne tikai no Kurzemes, bet arī no Rīgas un Balviem.
Nometne jau 3 gadus notiek sociālās rehabilitācijas un izziņas centrā “Dvēseles veldzes dārzs”. Kaut arī dalībnieku vecums variēja no 18 līdz pat 81 gadam, un daļai dalībnieku bija ierobežotas kustības, katrs bija entuziasma pilns piedalīties dažādās meistarklasēs. Tajās dalībnieki varēja iegūt teorētiskas zināšanas par veselīgu dzīvesveidu un uzturu, garīgo veselību, pareizu fizisku aktivitāšu izpildi, kā arī dzirdēto praktizēt dažādās fiziskās aktivitātēs – vingrošanā fizioterapeita vadībā, atveseļojošajā vingrošanā jeb pilates nodarbībās, riteņbraukšanā tandēmā un ar cilvēkiem ar invaliditāti pielāgotu trīsriteni, nūjošanā, peldēšanā, tūrisma un orientēšanās aktivitātēs. 
Peldēšanas nodarbības notika “Dvēseles veldzes dārza” dīķī. Tajā instruktore stāstīja par drošu peldēšanu, cilvēka ķermeņa darbību ūdenī, u.tml. Pēc tam dalībnieki devās peldēt dīķī un praktiski mācījās, kā to darīt pareizi, izmantojot palīglīdzekļus, kā peldēšanas dēļus un peldēšanas nūjas. Šogad dīķim ir piebūvēta laipa, kas atviegloja iekāpšanu un izkāpšanu no ūdens, līdz ar to peldēt gribētāju bija vairāk nekā iepriekšējos gadus. Notika arī riteņbraukšana tandēmā un ar trīsriteni pielāgotu cilvēkiem ar invaliditāti. Braucot tandēmā, stūrēšanu un mīšanos uzņēmās palīgi, taču aizmugurē sēdošais dalībnieks minās ar kājām līdzi. Ar trīsriteni dalībnieki varēja braukt patstāvīgi, palīgam nedaudz asistējot nepieciešamības gadījumā. Dalībniekiem tik ļoti iepatikās šī aktivitāte, ka daži centās braukt ar trīsriteni pa teritoriju ikvienā brīvajā brīdī. 
Veselīgās vingrošanas nodarbībās dalībnieki varēja aktīvi izkustēties, izpildot dažādus vingrinājumus un piedalīties sporta spēlēs. Gvido Šalma un viņa kolēģa Konstantīna Volčaka vadībā tika spēlēta skanošā bumba pie volejbola tīkla, notika vingrošana uz āra trenažieriem un, vingrošana, izmantojot sporta inventāru. Lietus laikā daļa no dalībniekiem šo nodarbību laikā spēlēja galda spēles - Aliasu, šahu, domino un dambreti.
1. un 2. nometnes dienā  cilvēki ar invaliditāti piedalījās pilates nodarbībās sporta instruktores Kristīnes Kleinšmites vadībā. Uz vingrošanas paklājiņiem katrs izpildīja dažādus vingrinājumus, izmantojot palīglīdzekļus - bumbas, hanteles utt., lai nodarbinātu dažādas ķermeņa muskuļu grupas. 2. un 3. nometnes dienā fizioterapeite Sabīne Jančauska teorētiskajā nodarbības daļā stāstīja par to, kā kustībā katrs var uzlabot savu labsajūtu ikdienā un mazināt muskuļu saspringumu. Tika izpildīti arī sīkās muskultūras vingrinājumi, balstoties uz ķermeņa koordināciju. Notika nūjošanas nodarbības Ilonas Kilas vadībā. Katram dalībniekam tika pasniegtas nūjas, ar kurām nodarbības sākumā veica iesildīšanos. Otrajā nodarbības daļā cilvēki tika apmācīti, kā pareizi iet ar nūjām, kādas muskuļu grupas tās nodarbina, un tika stāstīts, kāpēc tā ir veselīga nodarbe.
Dažiem paredzētās nodarbības bija pirmreizēja pieredze, piemēram, dalībnieki ar redzes invaliditāti nebija braukuši ar riteni vispār vai vairākus desmitus gadu, vai peldējuši ūdenī, vai izmēģinājuši nūjošanu. Brīvajos brīžos, it īpaši rītos, daļa dalībnieku piedalījās rīta rosmē uz teritorijā izvietotajiem āra trenažieriem. Daži spēlēja arī galda tenisu, āra šahu un āra dambreti. 
Tūrisma un orientēšanās nodarbībās katrs dalībnieks stāstīja par savu spilgtāko ceļojumu. Klausītāji veidoja sarunas, apmainījās viedokļiem par apceļotajām pasaules valstīm un uzzināja jaunus faktus viens par otru. Dalībniekiem tika stāstīts par alpīnista pieredzi, piedzīvoto, kāpjot Kaukāza kalnos un orientēšanos dabā. 3. dienā Marika Beļēviča vadīja prezentāciju par tēmu “Veselīgs uzturs un dzīvesveids”, dalībnieki tika izglītoti par nepieciešamajām minerālvielām un vitamīniem, mikroelementiem veselīgam dzīvesveidam. Prezentācijas laikā informēja par to, kur visvairāk sastopamas šīs uzturvielas, kam tās palīdz, un, kāpēc tās ir jālieto. Pasniedzēja arī stāstīja par ogļhidrātiem, olbaltumvielām, taukiem uzturā, un veidiem, kā lietot sabalansētu uzturu veselīgam dzīvesveidam.
Lielākā daļa dalībnieku izteica vēlmi piedalīties nometnē arī nākošgad, un organizatori cer, ka to būtu iespējams realizēt, ja ne šī projekta, tad, iespējams, kāda cita ietvaros. Pēdējais nometnes gads ir izdevies, ņemot vērā dalībnieku atsaucību un pozitīvās atsauksmes.
Nometnes dalībniece Valentīna stāsta par pieredzēto: “Tāda veida nometnē piedalos pirmo reizi un es esmu ļoti iepriecināta. Viss ir ļoti labi noorganizēts – gan veselības nodarbības, gan lieliskā ēdināšana, arī interesantās izklaides. Ceru, ka būšu sevi motivējusi veselīgākai, kustīgākai dzīvei. Paldies!.”
Nometnes dalībniece Terese, kas atbraukusi no Balviem, par nometni izteicās šādi: “Paldies Jums visiem par jauko uzņemšanu, jauko vietu atpūtai, sporta aktivitātēm, garšīgām brokastīm, pusdienām, vakariņām, skaistām vakara atpūtām pēc aktīvās, organizētās dienas nodarbēm. Es ar prieku izbaudīju pavadīto laiku nometnē. Novēlu Jums visiem neizsīkstošu enerģiju un cerēšu uz tikšanos nākošgad!” 
“Pateicos par labo organizāciju, par mīlīgo un atsaucīgo uzņemšanu, instruktoriem par pacietīgo darbu, par labajām naktsmītnēm, veselīgo un garšīgo ēdināšanu. Es ar prieku izbaudīju pavadīto laiku nometnē. Paldies un ceru vēl satikties nākošgad!”, pēc nometnē piedzīvotā atklāj Lūcija.
Par pozitīva noskaņojuma uzturēšanu visās nometnes dienās, muzikālo pavadījumu un dalībnieku informēšanu par dienas kārtību un nodarbību laikiem rūpējās nometnes vadītājs Mārcis Grīnbarts. Paldies viņam par to!
Rezumējot visu iepriekš minēto, šī gada nometne noritējusi pozitīvi un visi dalībnieki ir bijuši apmierināti ar piedāvāto programmu un organizētāju darbu.
15. augustā projekta sociālā iekļaušanas kursa “Dzīves skola” ietvaros, mērķgrupas dalībnieki devās ekskursijā uz Liepājas pludmales pieejamības kompleksu. 
Komplekss darbojas jau no 2013. gada un paredzēts cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti un vecākiem ar bērniem. Par kompleksa darbību un tā piedāvājumu mums stāstīja Igors, kurš strādā par asistentu kopš kompleksa pirmsākumiem. Kompleksa darbību nodrošina Liepājas pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Liepājas Neredzīgo biedrību, un tas ir atvērts apmeklētājiem katru dienu no plkst. 11:00 līdz 19:00.
Kompleksu dienas laikā parasti apmeklē ap 20–25 cilvēki. Tā teritorijā atrodas trīs moduļi, kuri veidoti cilvēku ar invaliditāti, senioru ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī vecāku ar bērniem vajadzībām. Moduļi aprīkoti ar pielāgotām ģērbtuvēm un labierīcību telpām ar dušu un tualeti. Ģērbtuvēs var pārģērbties, kā arī atstāt savas mantas. Pirmais modulis arī aprīkots ar virsmu mazuļu pārtīšanai, kuru var izmantot vecāki ar maziem bērniem. 
Cilvēki ar invaliditāti var izvēlēties peldēšanu īpaši pielāgotos peldratos un izbaudīt patstāvīgu peldi jūrā vai ar asistenta palīdzību, kā arī atpūsties turpat jūras krastā sauļošanās krēslos, kas pielāgoti cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Igors stāsta, ka peldratus cilvēki izmanto katru dienu, taču vienmēr nepieciešams asistents, kas vada ratus, lai tie ūdenī neapgāztos. Komplekss piedāvā arī īpašas aproces ar kuru palīdzību cilvēki ar redzes traucējumiem var aktivizēt raidītāju krastā, kas ar skaņas palīdzību ļauj noteikt krasta virzienu un vietu, kurā cilvēks var droši doties ārā no jūras. Klātesošie arī varēja šīs aproces uzlaikot un izmēģināt, kā tās darbojas. Visi šie pakalpojumi ir pieejami bezmaksas. 
No biedrības cilvēki nenāk tik daudz kā gribētos, taču visi tiek sirsnīgi aicināti nākt un baudīt pludmales priekus. Arī asistenti var atvest uz kompleksu un tālāk par cilvēkiem parūpēsies kompleksa darbinieki. Šo aktivitāti arī var atzīmēt nodarbību lapā un saņemt zīmogu par to. Ir cilvēki, kas speciāli brauc uz pludmales kompleksu no Lietuvas un pat Krievijas, lai šeit nopeldētos. Daudzi pārstāvji no Eiropas brauc uz kompleksu, lai skatītu to, kā labu piemēru, kas būtu jāievieš arī viņu dzimtenē. “Šāds komplekss ir retums. Esmu dzirdējis, ka Francijā kaut kas līdzīgs arī esot,” stāsta Igors.
Pēc dzirdētā stāstījuma visi varēja cienāties ar kafiju, tēju un cepumiem, kurus bija sarūpējuši darbinieki. Vairākkārt Igors aicināja visus arī ikdienā nākt uz kompleksu, jo šī ir vieta, kurā ikviens cilvēks ar invaliditāti var atpūsties, padzert tēju vai kafiju, socializēties ar citiem, iegūt paziņas un draugus, nav obligāti jāiet peldēties.
Šogad kompleksa teritorija arī papildināta ar 24 slēdzamiem mantu glabātuves skapīšiem, kuros ikviens Liepājas pludmales apmeklētājs par simbolisku samaksu (0,50 EUR) var atstāt savas mantas. Iegādājoties biļeti, tiks izsniegta skapīša atslēga mantu uzglabāšanai, lai, dodoties sauļoties vai peldēties, nebūtu jāuztraucas par personīgo lietu drošību. Šo iespēju var izmantot visi pārējie, uz kuriem neattiecas kompleksa pakalpojumi.
16. augustā jaunmotivētie Liepājas Neredzīgo biedrības biedri, aktīvākie brīvprātīgie un cilvēku ar invaliditāti atbalsta personas, devās ekskursijā uz Šlokenbekas muižu un atpūtas bāzes “Valguma pasaule” Baskāju taku. Ekskursija bija kā pateicība par iepriekšējo biedru līdzdalību, kā arī stimuls dalībniekiem savstarpēji tuvāk iepazīties un pārrunāt interesējošās lietas. Kopīgā pieredze arī nostiprināja piederības sajūtu biedrībai un jauniegūtajam kolektīvam. 
Vispirms devāmies uz Smārdes pagasta Milzkalnes ciemata Šlokenbekas muižu. Tā ir celta 1484. gadā, un ir viena no retajiem nocietinātās viduslaiku muižas paraugiem Baltijā un vienīgā Latvijā, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Atbraucot uz muižu, mūs sagaidīja laipna un viesmīlīga gide, kura stāstīja par muižas vēsturi un izrādīja tās ievērojamākās vietas. Pastāv ticējums, ka, ejot cauri muižas vārtiem, katram ir jāievēlas kaut kas labs, un tas piepildīsies – to daži arī izmantoja, ienākot muižas teritorijā. Šo muižu uzcēla barona fon Butlara laikā. Pārējās ēkas ir celtas laikā no 16. gs. beigām līdz 17. gs. sākumam. Muižu dienvidu un rietumu pusē apskalo upīte, taču austrumu un ziemeļu pusē kādreiz bija izrakti grāvji – muižā varēja iekļūt tikai caur paceļamiem vārtiem. Šo teritoriju kopumā pārvaldījušas 8 baronu dzimtas.
Ne kari, ne vardarbība nav izpostījusi muižas teritoriju laika gaitā, tādēļ līdz mūsdienām tā ir labi saglabājusies. Šobrīd tā ir atjaunota un labiekārtota, un pielāgota mūsdienu vajadzībām. Katra tās daļa tiek izmantota dažādām aktivitātēm iedzīvotājiem un viesiem. Kādreizējā barona zirga stallī šobrīd ir ierīkota izstāžu zāle ar skatuvi un aktu zāle lielām svinībām, ansambļu un grupu nodarbībām, koncertiem u.tml. Par vēsturi liecina fotogrāfijas no 60-tajiem un 70-tajiem gadiem, kā arī atsegtās sienas daļas, kas veidotas no seniem akmeņiem. Muižas teritorijā bijusi arī degvīna darītava un plašs pagrabs, kurā to uzglabāja. Šobrīd tur ierīkota viesnīca un pagrabu izmanto kā vīna degustācijas zāli, vai vietu, kur organizēt dažādus pasākumus. Šlokenbekas muižā arī atrodas Latvijas Valsts ceļu muzejs, kurā varējām apskatīt senos transportlīdzekļus, dažādus ratus, priekšmetus un instrumentus, vēsturiskas liecības, lai uzzinātu par Latvijas ceļu un tiltu būvniecību, un attīstību gadsimta griezumā. Daudzi no ekskursiju dalībniekiem varēja kavēties bērnības atmiņās, redzot dažādos transportlīdzekļus un priekšmetus.  
Pēc muižas apmeklējuma devāmies uz netālu esošo Baskāju taku atpūtas bāzē “Valguma pasaule”. Laikapstākļi bija ideāli piemēroti šādai aktivitātei, un dalībnieki bija gatavi doties jaunos piedzīvojumos. Šī taka ir 2,5 km gara, un tā izveidota ar dažādiem ceļa segumiem un šķēršļiem, sākot ar maziem akmentiņiem un beidzot ar dubļiem un nelieliem laukakmeņiem. Katrs varēja taku iziet pēc savām iespējām, jo ceļa posmus, kas nebija pa spēkam, varēja arī apiet. Arī cilvēki ar redzes invaliditāti baudīja šo iespēju ar asistentu palīdzību, kuri vadīja, pieturēja un deva norādes, lai izietu taku. Visi dalībnieki to izgāja aptuveni 2 stundu laikā un emocijas pēc paveiktā bija tikai un vienīgi pozitīvas. Dalībnieki dalījās pieredzētajā viens ar otru, jokojās un priecājās par atsvaidzinošo sajūtu pēc pastaigas, un juta gandarījumu par savām spējām aktīvi izkustēties. 
Baskāju takas apmeklējums bija svarīgs elements, lai saturiski papildinātu darbu sociālās rehabilitācijas un izziņas centrā lauku vidē “Dvēseles veldzes dārzs”, jo tur ierīkotā Baso pēdu taka ir nepieciešama vājredzīgu un neredzīgu, kā arī citu personu rehabilitācijā, kā arī kalpo kā pievilcīgs objekts ekskursantiem, lai spētu tuvāk iepazīt cilvēku ar redzes traucējumiem pasauli. Izstaigājot šo taku, tika izdarīti secinājumi, ko biedrība var pilnveidot savā pakalpojumā, lai nodrošinātu cilvēkiem ar invaliditāti un apmeklētājiem vislabāko pieredzi. 
Liepājas pilsētas pašvaldības finansētā sociālā projekta „Tava lielā iespēja būt iesaistītam, piederīgam, noderīgam” (Nr. 3.19/SOC) sociālā iekļaušanas kursa “Dzīves skola” ietvaros 29. augustā saskarsmes nodarbībā viesojās VUGD nodaļas komandieris Andis Dzērve, kurš strādā glābšanas dienestā kopš 1988. gada. Viesis stāstīja klātesošajiem par ugunsdzēsēja darbu un jaunajiem Ministru kabineta “Ugunsdrošības noteikumiem”, kas stāsies spēkā ar 2020. gada 1. janvāri. 
Noteikumi paredz, ka no 1. janvāra katrā mājoklī (arī dzīvokļos) jābūt uzstādītam vismaz vienam dūmu detektoram. Par to jārūpējas saimniekam. Tas ir vajadzīgs, lai cilvēku brīdinātu par degšanu. Ja cilvēks, piemēram, guļ, viņš var dūmus nesajust, taču skaņa ir vienīgais, kas pamodina. Lai cilvēki spētu sevi izglābt no radušās situācijas, un pasargātu sevi no nosmakšanas, šos aparātus nepieciešams obligāti uzstādīt.
To cena svārstās no 3 EUR līdz pat 100 EUR. Viss atkarīgs no dizaina un tehniskajām iespējām. Lētākie detektori uztvers tikai dūmus, taču dārgāki var būt aprīkoti ar propāna gāzes noplūdes uztvērēju, vai tvana gāzes uztvērēju (tiem, kuriem ir malkas apkure). Iegādāties tos var lielākajā daļā veikalu, tos var arī nopirkt Liepājas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā (Brīvības ielā), taču jāņem vērā dažas lietas. Dūmu detektoram jābūt Eiropas Savienības marķējumam CE, kā arī jābūt legalizācijas atļaujas numuram (licencētam – atļauts tirgošanai Latvijā). Detektoram jābūt aprīkotam ar pārbaudes un kontroles pogu, lai saprastu, ka tas ir darba kārtībā. Pārstāvis iesaka reizi gadā šo pogu nospiest – detektors tad īsu brīdi veiks pāris signālus un apklusīs, kas nozīmēs, ka tas ir darba kārtībā. Viesis arī klausītājiem nodemonstrēja, kā darbojas šis mehānisms. 
Šo detektoru būtu labi izvietot telpā, kas ir tuvu guļamistabai. To jāpieliek pie griestiem, nevis pie sienas, citādi tas nespēs laicīgi reaģēt uz dūmiem. Ja tomēr, cepot kotletes un piededzinot rodas dūmi, un detektors sāk pīkstēt, vienīgais veids, kā to var apklusināt, ir noņemt to no griestiem un izņemt bateriju. Bateriju reizi 2 gados parasti arī jānomaina. Viesis arī stāstīja, ko darīt, ja nakts laikā ieslēdzas signāls un tiešām pastāv uguns briesmas: “Ja ir piedūmots dzīvoklis, vienīgais, ko cilvēks var izdarīt, lai sevi glābtu, ir rāpus tikt ārā pa durvīm.” Dūmu koncentrācija uz zemes nav tik augsta, kā pie griestiem. 
Uz nodarbību arī tika atnests ugunsdzēsēja ekipējums. Par katru no tiem viesis detalizēti izstāstīja – kādās situācijās un kā tas tiek izmantots. Nodarbības beigās dalībniekiem demonstrēja arī VUGD īsfilmu "Glābēji", kas veidota 2014. gadā Liepājā. Tajā varēja redzēt dažādas ainas no ugunsdzēsēju ikdienas, klausīties pieredzes stāstus, glābšanas darbu detaļas. Pēc filmas noskatīšanās Dzērves kungam arī uzdeva daudz jautājumus par viņa personīgo pieredzi ugunsdzēsēja darbā un ugunsdrošību. Katrs varēja arī paņemt dažādus informatīvus bukletiņus par ugunsdrošību.
Atcerieties, ka glābšanas dienesta numurs visā Latvijā ir 112! Zvanot nelaimes gadījumā ir svarīgi sniegt pēc iespējas precīzāku informāciju dispečeram. Jo sīkāk un smalkāk pastāstīsiet par atrašanās vietu un pašu negadījumu, jo ātrāk dienests varēs palīdzēt un nokļūt notikuma vietā.
5. septembrī biedrībā notika tikšanās pēcpusdiena par tēmu “Pieredzes stāsti par brīvprātīgo darbu”, kurā piedalījās jaunmotivētie Liepājas Neredzīgo biedrības biedri, aktīvākie brīvprātīgie un cilvēku ar invaliditāti atbalsta personas – kopumā 43 cilvēki.
Šo draudzīgo sanākšanu atklāja LNB priekšsēdētājs Māris Ceirulis, kurš savā uzrunā akcentēja, cik svarīgs ir brīvprātīgais darbs, un cik daudz apbrīnojamu un labu lietu tas spēj paveikt. Pēc tam ar klātesošajiem pārrunājām 16. augustā pieredzēto, kad kopīgi devāmies uz Tukuma “Valguma pasaules” Baskāju taku un Šlokenbekas muižu. Atsauksmes bija ļoti pozitīvas un dalībniekiem “nebija neko pielikt, neko atņemt”. Lai braucienam būtu kāda pievienotā vērtība, jautājām arī dalībniekiem, kādus trases posmus no Baskāju takas varētu īstenot sociālās rehabilitācijas un izziņas centra “Dvēseles veldzes dārzs” Baso pēdu takā. Izskanēja tādas idejas kā takas posms no mālainas zemes, posms ar lieliem egļu čiekuriem, no sapresētas gumijas veidota taka, kāpšana pāri lieliem laukakmeņiem, pieturoties balstam.
Pēc atskata uz ekskursiju vārds tika dots Liepājas Neredzīgo biedrības aktīvākajiem brīvprātīgajiem: Mārim Ceirulim, Aigaram Bušam, Raimondam Briežkalnam, Augustīnam Hofmanim, Ludmilai Kurbatovai, Zigrīdai Zvejniecei, Valdai Trifonovai un Birutai Vīņodei, lai viņi varētu padalīties ar savu brīvprātīgā darba pieredzi, pastāstīt labos un sliktos piemērus, un paust pašu motivāciju darboties kā brīvprātīgajam visiem klātesošajiem. Viens no izteicieniem, kas rezonējās ar daudziem jaunmotivētajiem biedriem bija sadzirdams Aigara stāstījumā: “Kamēr vari, tikmēr dari!”
Kad visi brīvprātīgie bija beiguši savu stāstījumu, lai iegūtu atgriezenisko saiti no dalībniekiem, notika grupu darbs. Jau apsēžoties dalībnieki bija sadalījušies 3 grupās. Uzdevums bija katrai grupai izdomāt un uzrakstīt, pirmkārt, 3 lietas, kas viņus iekšēji motivētu pievērsties brīvprātīgā darba veikšanai un 3 lietas, kas viņus ārēji motivētu uzsākt vai aktīvāk turpināt brīvprātīgo darbu. Dalībnieki arī izdomāja katrs savu grupas nosaukumu – 1. grupa “Ziemupnieki”, 2. grupa – “Jaunība” un 3. grupa – “Stiprie”.
Katra grupa prezentēja to, ko kopīgi izdomājuši un viss izteiktais tika apkopots uz tāfeles. Iekšējās motivācijas iemesli: kopā būšana, biedrības atbalsts grūtā brīdī, sirds aicinājums, vēlme mainīt savu dzīvi, gandarījuma sajūta un prieks palīdzēt citiem. Ārējās motivācijas iemesli pievērsties brīvprātīgam darbam: dārza darbu pieredze, labi padarīts darbs, prieks būt noderīgam, vajadzīgam un novērtētam, “Paldies” saņemšana, palīdzības saņemšana no biedrības, transporta nodrošināšana, dārza velšu saņemšana pēc smaga darba Ziemupē, labvēlīga vide komunikācijai. 
Noslēgumā visi tika aicināti pie neliela kafijas galda, lai savstarpēji parunātos, dalītos pieredzē un sajūtās. Runājot ar dalībniekiem atklājām, ka šī tikšanās ir tiešām viņus motivējusi būt aktīvākiem un vairāk iesaistīties biedrības ikdienas darbā. 
12. septembrī Liepājas pludmales pieejamības kompleksā pulcējās aptuveni 60 cilvēki, lai svinīgi atzīmētu pieejamības kompleksa sezonas noslēgumu. 
Kaut arī no rīta kārtīgi lija lietus un šķita, ka svētki pavērsīsies drūmākās krāsās, jau pirms plkst. 13:00 pie debesīm uzspīdēja spoža un silta saulīte. Tā sapulcējoties visiem klātesošajiem, ar svinīgu uzrunu visus sveica Liepājas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Ceirulis. Atskatījāmies uz statistiku, lai apzinātos, kā komplekss ir attīstījies 7 gadu laikā. Ja kompleksa atklāšanas gadā – 2013. gadā to sezonas laikā apmeklējuši 392 cilvēki, tad šogad apmeklētāju skaits sasniedzis 2103 cilvēkus. Tas parāda to, ka arvien vairāk cilvēki ar invaliditāti, kā arī māmiņas ar maziem bērniem izmanto pludmales pieejamības kompleksa iespējas un atzīst par labu esam.
Māris Ceirulis arī izteica lielu pateicību pludmales pieejamības kompleksa asistentiem Igoram Langfridam un Ilvāram Migliniekam par labo darbu vairāku gadu garumā, brīvprātīgajiem, kas viņiem palīdzējuši, kā arī lielu paldies Liepājas pilsētas domei, kas atbalstījusi pludmales pieejamības kompleksa attīstību un sarīkojusi mums šos svētkus. Savu uzrunu Māris beidza ar novēlējumu: “Novēlu jums visiem svētību, veselību un mīlestību!”
Pēc uzrunas sekoja muzikālā pauze, kurā ar latviskām dziesmām un ģitārspēli priecēja mūziķis Normunds Karpičs. Klātesošie tikmēr varēja cienāties ar sarūpēto cienasta galdu, klātu ar džungļu tematikas dekoriem un dažādiem sāļiem un saldiem cepumiem un pīrādziņiem, malkot kafiju un tēju. Paralēli mūzikas un našķu baudīšanai ikvienam bija iespēja arī iepazīties ar tiflotehniku jeb speciāliem tehniskiem palīglīdzekļiem, kas domāti personām ar funkcionāliem redzes traucējumiem, kā arī izmēģināt Braila raksta tehniku un braukt ar tandēmriteni.
Vārds tika dots arī pludmales pieejamības kompleksa ilggadējam asistentam Igoram Langfrīdam, kurš ar sirsnību un emocijām uzrunāja visus: “Jau septīto gadu mēs šeit sanākam kopā. Vēlos pateikt lielu paldies Domei, jo viņu dēļ mēs te esam un ne tikai esam, bet labi dzīvojam. Šeit mēs varam viens ar otru parunāt, viens otram palīdzēt. Mēs visi šeit esam kā viena liela ģimene. Es ceru, ka mūsu ģimene būs vēl lielāka un kuplāka. Aicinu visus nākošgad nākt pie mums un piepildīt mūsu ģimeniskumu! Esiet priecīgi, baudiet šo laiku!”
Atnākušie pēc uzrunas skatījās un klausījās Labklājības ministrijas veidoto dokumentālo filmu "Vai varu?", kas veidota, lai pievērstu sabiedrības uzmanību apkārtējās vides pieejamības problēmai. Bija pienācis laiks pēdējai svētku aktivitātei – pilates nodarbībām treneres Kristīnes Kleinšmites vadībā. Nodarbībā piedalījās gan cilvēki ar invaliditāti, kuri regulāri nāk uz šīm nodarbībām biedrībā, gan tai varēja pievienoties ikviens interesents. Aizvējā un siltu saules staru apspīdēti dalībnieki izpildīja dažādus vingrinājumus, sēžot uz krēsliem. 
Svētki tiešām bija izdevušies un vēlamies teikt lielu paldies Liepājas domes Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas veselības veicināšanas koordinatorei Anetei Kopštālai-Kupei par to organizēšanu, kā arī biedrības brīvprātīgajiem par atsaucību un dažādu aktivitāšu nodrošināšanu!
Liepājas pilsētas pašvaldības finansētā sociālā projekta „Tava lielā iespēja būt iesaistītam, piederīgam, noderīgam” (Nr. 3.19/SOC) sociālā iekļaušanas kursa “Dzīves skola” ietvaros saskarsmes nodarbībā atkārtoti viesojās koncertzāles “Lielais dzintars” pārdošanas speciāliste Aiva Juhnevica, lai pastāstītu par gaidāmajiem mūzikas un kultūras notikumiem koncertzālē.
Pārdošanas speciāliste silti aicināja klātesošos apmeklēt Valsts svētku koncertu “Latvijai 101” 16. novembrī, plkst. 18.00. Iedibinot jaunu svētku tradīciju Liepājas koncertzālē, uz “Lielā dzintara” skatuves apvienosies Liepājas Simfoniskais orķestris, Liepājas kori “INTIS” un “Laiks”, kā arī vadošie Latvijas Nacionālās operas solisti. Patriotiskās svētku noskaņās šis grandiozais vokāli simfoniskais koncerts ļaus klausītājiem piedzīvot Liepājas koncertzāles izcilo akustisko skanējumu visā tās pilnībā.
Prezentācijas laikā klātesošie varēja piedalīties vairākos konkursos, atbildot uz dažādiem jautājumiem par dzirdēto. Cītīgākie klausītāji balvās saņēma biļetes uz kādu no Liepājas Mākslas foruma koncertiem. Nodarbībā ne tikai iepazīstināja biedrus ar “Lielā dzintara” notikumiem, bet arī paplašināja viņu redzesloku par dažādiem neparastiem mūzikas žanriem un unikāliem māksliniekiem. Par katru no minētajiem māksliniekiem varēja noskatīties kādu no viņu uzstāšanās video un klausīties to skanējumā.
Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” projekts “Dari labu, rādi priekšzīmi un iedvesmo citus!” ietvaros 27. septembrī Liepājas Neredzīgo biedrībā tika rīkoti semināri Liepājas pilsētas pašvaldības darbiniekiem, un 7. oktobrī RSU Liepājas filiāles studiju programmas “Māszinības” 2. kursa studentēm un docētājiem (18 cilvēkiem) par tēmu “Emocionālā kompetence saskarsmē ar cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem”.
Semināru laikā apspriedām tādas tēmas kā emocionālā inteliģence, invaliditātes veidi, diskriminācija, stereotipi un aizspriedumi, inteliģentas valodas un pareizu terminu lietojums, runājot par cilvēkiem ar invaliditāti, praktiski ieteikumi saskarsmē ar cilvēkiem ar redzes invaliditāti. Lai dalībnieki iegūtu pilnvērtīgu izpratni par dzirdēto un gūtu empātisku pieredzi, tika veikti arī dažādi uzdevumi, izmantojot tiflotehniku un palīgierīces, kuras izmanto cilvēki ar redzes invaliditāti.
Katra tēma tika iesākta ar lektora Māra Ceiruļa jautājumiem, lai motivētu klātesošos paust savus viedokļus un veidotos saruna. Semināru sākumā katrs iepazīstināja ar sevi un pateica savas svarīgākās dzīves vērtības. Nebija liels pārsteigums, ka visi pirmajā vietā norādīja veselību un, ka bez tās nebūtu visa pārējā. Cilvēkiem ar invaliditāti ar veselību vienmēr būs kādas ķibeles, taču dzīve ar to neapstājas, tikai apkārtējiem mazliet jāpielāgojas un jāsaprot viņu vajadzības. 
Tādēļ pati galvenā tēma semināra laikā bija tieši emocionālā inteliģence. Runājot ar klātesošajiem izkristalizējās, ka emocionāli inteliģentam cilvēkam jābūt saprātīgam, empātiskam, ar prātu jāprot vadīt savas emocijas, jāpazīst savas un citu emocijas. Sirdij un prātam jāiet roku rokā, rīkojoties racionāli, bet nepazaudējot savas emocijas. Tēma tika sasaistīta arī ar visiem zināmo A. Maslova piramīdu, kurā tika pārrunātas cilvēka vajadzības, taču visvairāk tika izcelta īpašība – piederības apziņa –, lai cilvēks justos piederīgs, viņam jājūtas arī saprastam. Lai saprastu cilvēku ar invaliditāti vajadzības, sabiedrībai jābūt attīstītai emocionālajai inteliģencei.
Katras tēmas teorētiskie aspekti tika apvīti ar dažādiem lektora personīgās pieredzes stāstiem. Dažas no teorētiskajām atziņām, kas iegūtas semināra laikā vēstīja, ka vismūsdienīgāko invaliditātes jēdzienu ir izstrādājusi ANO Konvencija – “invaliditāte ir personām, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt to pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem.”. Inteliģenta valoda saskarsmē ar cilvēkiem ar invaliditāti nozīmē – aizskarošu izteicienu nelietošanu, cilvēka invaliditātes veidu lietot kā apzīmētāju, nevis īpašības vārdu vai personību, piemēram, “cilvēks ar redzes invaliditāti”, nevis “aklais”  u.tml. 
Kā noskaidrojām semināra laikā, liela problēma ir arī zinātnes modeļos, pēc kuriem sabiedrība veido attieksmi pret cilvēkiem ar invaliditāti. 20. gs. sākumā radītais Medicīniskais domāšanas modelis noteica, ka cilvēki ar invaliditāti ir problēma, tie ir kopjami cilvēki, kuri nespēj būt patstāvīgi un veidot savu dzīvi. 20. gs. 70-tajos gados tika radīts Sociālais domāšanas modelis, kas noteica, ka problēma ir sabiedrības attieksmē. Cilvēkiem ar invaliditāti jānodrošina pielāgota vide, jāattīsta prasmes, tādejādi šis cilvēks spēj veidot patstāvīgu dzīvi un kļūt par pilntiesīgu sabiedrības locekli.
Lai nostiprinātu teorētiskās zināšanas un palīdzētu semināra dalībniekiem iejusties cilvēku ar redzes invaliditāti ādā, lai iegūtu empātisku pieredzi, katram bija jāveic daži praktiski uzdevumi:
Klātesošie pielaikoja simulācijas brilles, kas atspoguļo dažādas acu slimības, lai iepazītos ar tām un saprastu, kā cilvēki ar šādiem redzes traucējumiem redz pasauli.
Dalībnieki sadalījās pa pāriem. Katram pāra dalībniekam bija jāuzliek acs apsējs – vienam no pāra tiek iedots priekšmets, lai, neredzot to varētu aprakstīt otram dalībniekam, lai tas uzminētu, kas tas ir. Pēc pirmā raunda lomas tika samainītas. Šoreiz skaidrotājs priekšmetu varēja redzēt. Pēc uzdevuma izpildes apspriedām pieredzēto un tika iegūtas interesantas atziņas – kādam bija vieglāk skaidrot neredzot priekšmetu, citam bija vieglāk redzot priekšmetu.
Lektors vienai no dalībniecēm iedevu uzdevumu viņu kā neredzīgu cilvēku apsēdināt, lai visi varētu iemācīties, ko vajag un ko nevajag darīt. Nonācām pie secinājuma, ka cilvēks nav jāstumda vai jāvelk, lai apsēdinātu, atliek tikai aizvest līdz krēslam, ļaut pataustīt krēsla atzveltni un cilvēks pats apsēdīsies. 
Pēdējā uzdevumā dalībniekiem bija atkal jāsadalās pāros. Abiem bija jāuzvelk acu apsēji, taču vienam rokās tika iedots baltais spieķis. Seminārā ar RSU studentiem vienam no pāra acu apsēja nebija drošības dēļ. Uzdevums bija nokļūt uz kādu no biedrības kabinetiem, cilvēkam ar balto spieķi un apsēju vadot otru no pāra ar apsēju, balstoties tikai uz tausti. Princips – neredzīgais vada neredzīgo. Kaut arī sākumā tas visiem šķita neiespējami, katrs uzdevumu veiksmīgi izpildīja.
Liepājas pilsētas pašvaldības finansētā sociālā projekta „Tava lielā iespēja būt iesaistītam, piederīgam, noderīgam” (Nr. 3.19/SOC) sociālā iekļaušanas kursa “Dzīves skola” ietvaros saskarsmes nodarbībā viesojās Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Liepājas filiāles vadītāja Ilze Kārkliņa.
Nodarbības dalībnieki tika iepazīstināti ar bibliotēkas, Braila raksta un bibliotēkas ierakstu studijas vēsturi un attīstību, uzzināja par bibliotēkas krājumu un piedāvātajām iespējām. 
Pasākuma laikā klātesošie tika informēti par aktuālajiem jaunumiem bibliotēkas lietošanā. Proti, sakarā ar izmaiņām likumdošanā (Autortiesību likuma 22.1pantā), par pielāgotās literatūras (t.i. audioliteratūras) lasītāju var kļūt ikviens, kuram ir grūti vai neiespējami lasīt parasto drukāto tekstu. Mūsu lasītāji ir neredzīgas un vājredzīgas personas, kā arī personas ar citādām lasīšanas grūtībām – t.sk. seniori, cilvēki ar disleksiju, fiziskiem traucējumiem, pēc insulta pacienti. Tāpat apkalpojam arī juridiskas iestādes – publiskās bibliotēkas, sociālās aprūpes centrus, Dienas centrus un NVO slēdzot vienošanos par sadarbību.
Kļūt par pielāgotās literatūras lasītāju var, atnākot personīgi uz bibliotēku, vai arī iespējams reģistrēties attālināti, atsūtot savu kontaktinformāciju bibliotēkai pa pastu vai e-pastu: liepaja@neredzigobiblioteka.lv. Arī audiogrāmatas iespējams pasūtīt e-pastā vai sazinoties pa tālruni: 63434396. Tāpat var izmantot jebkuru publisko bibliotēku Latvijā, kā audiogrāmatu saņemšanas vietu. Attālinātiem lasītājiem grāmatas tiek nosūtītas pa pastu (bezmaksas pakalpojums). Informāciju par bibliotēkas krājumu, jaunieguvumiem, izstādēm un pasākumiem iespējams iegūt bibliotēkas mājaslapā www.neredzigobiblioteka.lv.
Sākot no š.g. jūnija līdz 2020. gada martam, Liepājas Neredzīgo biedrībā tiek īstenotas bezmaksas pilates jeb atveseļošanās vingrošanas nodarbības cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti. Projekts notiek sadarbībā ar Liepājas pilsētas pašvaldību un tiek finansēts Eiropas Sociālā fonda finansētā projekta Nr.9.2.4.2/16/I/088 “Liepāja. Vesels. Aktīvs. Laimīgs” ietvaros. Nodarbības vada sporta instruktore pilatēs – Kristīne Kleinšmite. 
Vingrošanas nodarbības notiek Liepājas Neredzīgo biedrības lielajā zālē 12 cilvēku sastāvā. Katras grupas nodarbības notiek trīs mēnešu garumā, vienu reizi nedēļā – piektdienās no plkst. 11:00 līdz 12:00. Sākot ar 4. oktobri, tiks uzsākts ceturtās grupas nodarbību cikls, kurām aicinām pieteikties visus interesentus. 
Par līdzšinējo pieredzi darbā atklāj sporta instruktore Kristīne Kleinšmite: “Veselības vingrošana, kura balstās uz "Pilates" metodiku, – tā ir sava ķermeņa kontrolēšana un līdzsvarošana ar iekšējo pasauli. Nodarbību apmeklētāji iegūst kustību prieku, gandarījumu pabūt cilvēku lokā, kas pašsaprotami uzlabo dzīves kvalitāti.” 
Cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti, kuriem ir interese piedalīties 2020.gada janvāra, februāra un marta grupā, var pieteikties Liepājas Neredzīgo biedrības Projektu daļā vai, zvanot pa tālruni 26056026 darba dienās no plkst.10:00 līdz 16:00.
Pasteidzies, vietu skaits ierobežots! 



Facebook jaunumu plūsma

JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.