Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
10.12.2020 Autors: LNB

Liepājas pilsētas pašvaldības finansēts Nevalstisko organizāciju sociālās iekļaušanas projekts

„Vērtīga un aktīva katra diena Liepājā” 2020 Nr. 1./20/SOC 


LavenderVillā iepazinām un baudījām lavandas īpašības
Liepājas pilsētas pašvaldības finansētā sociālā projekta “Vērtīga un aktīva katra diena Liepājā” (Nr. 1./20/SOC) ietvaros 11. augustā devāmies ekskursijā uz Grobiņas novadā esošo LavenderVillu, lai iepazītu un izbaudītu visu to, ko lavandas augs var katram sniegt. 
Ar lavandu audzēšanu LavanderVillā nodarbojas jau 6 gadus. Tā ir bioloģiskā saimniecība, kurā viss darbs tiek darīts ar rokām no lavandas sēšanas līdz ziediņu savākšanai pēc sentēvu metodēm. Šobrīd teritorijā aug aptuveni 4000 lavandas stādi, kurus jau 3. gadus saimnieki iemācījušies pavairot pašu spēkiem. No izaudzētā saimnieki veido aromterapijas maisiņus un bērnu rotaļlietas ar lavandas ziedu pildījumu, kā arī taisa ēterisko eļļu.
Sēžot kopā skaistā terasē pie liela galda, klausījāmies namamātes stāstījumā par šo saimniecību, iepazinām lavandas vēsturi un audzēšanas specifiku, ēteriskās eļļas destilēšanas procesu, sākot no izejvielu iegūšanas līdz gatavam produktam. Tās audzēšana Latvijā nav tik izplatīta prakse – tikai četrās vietās, ieskaitot LavenderVillu, šo augu audzē vairumā. Izrādās, lavandai ideāli piemērota ir smilšaina un pat neauglīga zeme, jo tai nepatīk mitrums. 
Malkojot gardo lavandas tēju, uzzinājām par veidiem, kā cilvēks ar šī auga palīdzību var uzlabot pašsajūtu. To var dzert kā tēju, aplejot to ar karstu ūdeni, tās ziedus var sabērt lina vai kokvilnas maisiņos, kā arī no lavandas auga destilēšanas procesā var taisīt lavandas ēterisko eļļu. Gan tēja, gan maisiņi ar lavandas ziediem var palīdzēt pret stresu un bezmiegu, turpretim lavandas ēterisko eļļu var izmantot ne tikai aromterapijai, bet arī medicīnā brūču dezinficēšanai vai kukaiņu kodumu radītās niezes noņemšanai. Ēterisko eļļu var izmantot arī pret iesnām. Uz lupatiņas var uzpilināt dažas eļļas lāsītes un to uzsildīt mikroviļņu krāsnī, pēc tam to var likt pie deguna un ieelpot. 
Arī mēs varējām izbaudīt lavandas garšas buķeti un sajust tās nomierinošās īpašības. Mums bija iespēja degustēt dažādus lavandas produktus – saldējumu, kēksiņus, ievārījumu un cepumus. Pēc gardumu apēšanas ķērāmies klāt galvenajai aktivitātei – personalizētu lavandas smaržu maisiņu izgatavošanai –, kurā varējām lina maisiņus rotāt ar pašdarinātiem izšuvumiem, lentītēm un piepildīt tos ar lavandām cik pilnus vien vēlējāmies. Jau pēc neliela brīža varējām just tās efektu – mieru un atslābumu. Ekskursijas noslēgumā izstaigājām arī skaisto lavandas lauku, lai vēl spēcīgāk izjustu tās skaisto smaržu. 
Paldies saimniecei par jauko ekskursiju un interesanto pieredzi!

Sociālais dienests stāstīja par pakalpojumiem senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti
Liepājas pilsētas pašvaldības finansētā sociālā projekta “Vērtīga un aktīva katra diena Liepājā” (Nr. 1./20/SOC) ietvaros 27. augusta saskarsmes nodarbībā viesojās Liepājas pilsētas Sociālā dienesta Sociālās palīdzības vadītāja Dace Lagzdiņa un Sociālo pakalpojumu vadītāja Sigita Vītola, lai pastāstītu par dažādiem pakalpojumiem, kurus var saņemt seniori, cilvēki ar invaliditāti un personas ar maznodrošinātā vai trūcīgas personas statusu. Klausoties pārstāvju stāstījumā un izpētot informāciju citviet esam apkopojuši dažādus sociālo pakalpojumu veidus, ar kuriem aicinām iepazīties. 
Senioriem:
• Pensionāri virs 80 gadu vecuma var reizi ceturksnī izņemt braukšanas karti, ar kuru sabiedriskais transports ir bezmaksas.
• Ja persona objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt, pieejams pakalpojums – aprūpe mājās. To var saņemt persona, kura vecuma, garīga vai fiziska rakstura traucējuma dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi un, kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt nepieciešamo aprūpi. Tas attiecas arī uz grūtībām veikt šos darbus slimības un atveseļošanās laikā.
• Seniori var apmeklēt Pensionāru dienas centrus, lai bagātinātu sociālo dzīvi satiekoties, piedaloties dažādās nodarbībās un socializējoties kopīgos pasākumos. Liepājā tādu ir 3: Dienvidrietumu rajonā (Klaipēdas ielā 96a), Karostā (Ģenerāļa Baloža ielā 1) un Senioru klubs "Jaunliepājas dzirkstele" (T. Breikša ielā 45).
• Pašvaldības līdzfinansētu aprūpi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (veciem ļaudīm, personām ar invaliditāti) var saņemt vientuļas personas, kurām nepieciešama ilglaicīga diennakts aprūpe (pansionāti) un nav tuvinieku, kuri to spēj nodrošināt. Pakalpojumu var piešķirt gadījumos, kad pakalpojuma apmērs pārsniedz Sociālā dienesta biroja “Aprūpe mājās” sniegtās iespējas.
Pieaugušajiem ar invaliditāti:
• Asistentu pakalpojums cilvēkiem ar 1. un 2. grupas invaliditāti. Tas paredzēts personai ar invaliditāti, kura vēlas piedalīties pasākumos ārpus savas dzīvesvietas, piemēram, nokļūt darba vietā, izglītības iestādē vai institūcijās, kur tiek sniegti citi pakalpojumi, bet tam nepieciešama asistenta palīdzība šo ieceru veikšanai. Par asistentu var kļūt jebkura persona, kura noslēdz līgumu ar Sociālo dienestu vai arī kļūst par pašnodarbinātu personu.
• Sociālā rehabilitācija lauku vidē “Dvēseles veldzes dārzā”, Ziemupē, kas paredzēta pilngadīgām personām ar invaliditāti patstāvīgas funkcionēšanas iemaņu apguvei un sociālai integrācijai. Personām ar invaliditāti, kuras ir deklarētas Liepājā, pakalpojumu ir tiesības saņemt līdz 100 stundām kalendārajā gadā.
• Tiesības saņemt tehniskos palīglīdzekļus par valsts budžeta līdzekļiem personām ar ilgstošiem un nepārejošiem organisma funkciju traucējumiem vai anatomiskajiem defektiem, ja tās saņēmušas ārstniecības personas atzinumu par tehniskā palīglīdzekļa nepieciešamību, 1., 2. un 3. grupas invalīdiem, pilngadīgiem cilvēkiem, kuriem tehniskais palīglīdzeklis nepieciešams, lai samazinātu vai novērstu funkcionālo mazspēju, cilvēkiem ar anatomiskiem defektiem – protēzi vai ortopēdiskos apavus.
• Drošības pogas pakalpojums, kas nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī personām, kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ pastāv risks nonākt bezpalīdzības stāvoklī. Drošības pogu nospiežot, signāls tiek nosūtīts apsardzes firmai, kuras pārstāvji nekavējoties ierodas personas dzīvesvietā. Pakalpojums pieejams atsevišķi dzīvojošām personām ar funkcionāliem traucējumiem vai ar invaliditāti, kurām nav likumīgo apgādnieku, un ģimenēm, kurām visiem ģimenes locekļiem noteikta invaliditāte.
• Transporta pakalpojumi cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Liepājā transporta pakalpojumu guļošām personām un personām ratiņkrēslos piedāvā SIA „Ģimenes saliņa”.
• Sociālā palīdzība personām ar maznodrošinātā un trūcīgā statusu:
• Maznodrošinātajām un trūcīgajām personām, kurām ir apgrūtinoši nodrošināt sev juridisku aizstāvību, valsts nodrošina juridisko palīdzību civillietās un administratīvajās lietās. 
• Iespēja dzīvot sociālās dzīvojamās mājās, kurās esošie dzīvokļi tiek izīrēti personām (ģimenēm), kuras ir atzītas par maznodrošinātām vai trūcīgām. Tajās pieejami aprūpētāju pakalpojumi, sociālo darbinieku konsultācijas un samazināta īres maksa un komunālie maksājumi. 
• Personām, kas atzītas par trūcīgām vai maznodrošinātām, vai politiski represētām, vienu reizi kalendārajā gadā iespējams saņemt veselības aprūpes pabalstu, kas paredzēts ar veselības aprūpi saistīto izdevumu daļējai segšanai. Veselības aprūpes pabalstu piešķir pēc veselības aprūpes pakalpojumu, medikamentu vai briļļu iegādes izdevumu apliecinošo dokumentu iesniegšanas, kas izsniegti attiecīgajā kalendārajā gadā. 
Visām grupām:
• Veco ļaužu dzīvojamās mājas dzīvokļi tiek izīrēti personām (ģimenēm), kuras ir atzītas par maznodrošinātām vai trūcīgām Liepājas pilsētā un ir sasniegušas pensijas vecumu vai tām noteikta invaliditāte. To iedzīvotājiem pieejamas: sociālā darbinieka konsultācijas, aprūpe mājās, medicīniskā aprūpe, sociālā rehabilitācija, garīgā aprūpe, veļas mazgātava, duša, vanna, dažādi kultūras pasākumi, datorapmācība, kā arī atlaides īrei un apkurei apkures sezonā. 
• Ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanai vai nomaiņai reizi 4 gados var piešķirt pabalstu mantiskā veidā atsevišķi dzīvojoša valsts vecuma pensijas vecumu sasniegušai personai, kurai noteikts trūcīgas personas statuss. Ūdens patēriņa skaitītāju var uzstādīt vai nomainīt mājoklī, kurā persona (ģimene) ir deklarējusi dzīvesvietu un dzīvo. Uz pabalstu var pretendēt: atsevišķi dzīvojoša valsts vecuma pensijas atbilstošā vecuma sasnieguša persona, kurai noteikts trūcīgas personas statuss; valsts vecuma pensijas atbilstošā vecuma sasnieguša persona, kurai nav likumīgo apgādnieku un kura saņem Sociālā dienesta biroja "Aprūpe mājās" sniegto aprūpes mājās pakalpojumu; atsevišķi dzīvojoša 80 gadu vecumu sasnieguša persona; ģimene, kura audzina bērnu ar invaliditāti; persona, kurai noteikta I invaliditātes grupa; atsevišķi dzīvojoša persona, kurai noteikta II invaliditātes grupa. 
Sociālā dienesta pārstāves uzsvaru lika uz to, ka katra situācija tiek skatīta individuāli, tādēļ katrs aicināts vērsties Sociālajā dienestā un noskaidrot, kādi pakalpojumi un sociālā palīdzība attiecīgajā situācijā ir pieejama. Šobrīd katram apmeklētājam nepieciešams pieteikt savu vizīti Sociālajā dienestā.
Detalizētu informāciju par Liepājas Sociālā dienesta pakalpojumiem un kontaktinformāciju saziņai varat meklēt Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas mājas lapā: https://www.liepaja.lv/liepajniekiem/socialais-atbalsts-un-pabalsti/, vai zvanot uz Klientu apkalpošanas daļu pa tālr. 63 489 655.

Esam atklājuši “Siļķu brāķa noslēpumu”
Liepājas pilsētas pašvaldības finansētā sociālā projekta “Vērtīga un aktīva katra diena Liepājā” (Nr. 1./20/SOC) ietvaros 3. septembrī devāmies ekskursijā uz Liepājas jauno tūrisma apskates objektu “Siļķu brāķa noslēpums”. Tur mūs sagaidīja fantastisks gids, kurš atklāja daudz interesantu stāstu un faktu par to, kā cilvēki dzīvoja Liepājā no 17. gs. beigām līdz 19. gs. vidum. un, kā visos šajos notikumos iederas siļķu brāķis. 
Ekskursijas laikā gids īstena latvieša garā stāstīja par laikiem, kuri dažiem mūsdienu cilvēkiem varētu šķist tik attāli, ka pat neliktos īsti. Bija tiešām interesanti atgriezties atpakaļ laikā, saprast, kā cilvēki dzīvojuši senos laikos un apskatīt tematiskas telpas, kas attēloja katru stāstu. No dzirdētā mums aizķērās pāris fakti, kurus vēlamies pastāstīt arī jums. 
Tajā laikā noliktavas bija tās, kas veidoja Liepājas “muskuļus”. Liepājnieki vienmēr gribējuši pierādīt Kurzemes hercogistei, ka paši visu var sastrādāt un paveikt lielas lietas. Tā liepājnieki cēla Svētās Trīsvienības katedrāli, lai parādītu tā laika Kurzemes hercogistes galvaspilsētai Jelgavai, ka varam uzcelt daudz labāku, skaistāku un greznāku katedrāli, ar pašām lepnākajām ērģelēm. Tāpat arī cēla Liepājas noliktavas – ar smalkākajiem metāla kalumiem. Ja pie ostas nozvejotās siļķes tirgoja svaigas, tad noliktavās tās sālīja un “brāķēja” jeb sašķiroja pēc kvalitātes. Pēc sālīšanas lielās koku mucās un šķidruma notecināšanas no mucas apakšas, tās izgāza ārā un iedalīja 3 šķirās: 1. kroņa siļķes – lielās siļķes līdz pat 1 kg smagas, kuras varēja pasniegts restorānā, augstām amatpersonām, tirgot eksportā, 2. brāķis – mazākas un ne tik treknas siļķes, kuras tirgoja saimniekiem un iedzīvotājiem un 3. dubultbrāķis – tās nebija ēdamas siļķes, bet, samaisot ar kaļķi, tās lika virsū sakņu un dārzeņu dobēm kā mēslojumu.
Vēl interesantāks fakts ir tas, ka koku mucu apakšā sakrājās siļķu tauku slānis, no kuriem tajā laikā viena no četrām ziepju fabrikām Liepājā taisīja ziepes – tautā runāja, ka bijušas ļoti labas. Šajā ekskursijā ziepes varējām arī apskatīt un pasmaržot – pēc siļķēm nesmirdēja, taču dīvains aromāts tām bija.   
Ekskursijas gids atainoja arī to, kā liepājnieki brauca uz Annas tirgu iepirkties. Tur siļķes turēja mucās un varēja nopirkt pa buntēm – 1 buntē 13 siļķes. Tāpat interesants bija stāsts par cirka parādīšanos Liepājā, kurpju darināšanu no ziloņa ādas un citiem sadzīves brīnumiem. 
Iesakām ikvienam apmeklēt šo vietu un uzzināt par Liepājas īsto vēsturi. Ne par greznām ēkām un lielām politiskām pārmaiņām, bet par cilvēkiem, kas veidojuši mūsu pilsētu. Ja kādam ir interese doties ekskursijā uz “Siļķu brāķa noslēpumu”, sazinieties ar biedrības Projekta daļu, lai noorganizētu vēl vienu ekskursijas tūri.

Dabas mājā iepazinām Latvijas purvu nozīmi mūsu dzīvē
Liepājas pilsētas pašvaldības finansētā sociālā projekta “Vērtīga un aktīva katra diena Liepājā” (Nr. 1./20/SOC) ietvaros 22. oktobrī apmeklējām Liepājas Dabas māju Zirgu salā, lai uzzinātu vairāk par dabu mums apkārt. Šoreiz gides pavadībā iepazinām Latvijas purvus, to nozīmi dabā un mūsu dzīvēs.
Izklāstot dažādus interesantus faktus, ekskursijas laikā mēs uzzinājām, kāpēc purvs cilvēkam ir labs un kāpēc katram vajadzētu uz to doties. Purva gaiss ir antibakteriāls, jo tajā mītošie augi izdala vielu, ko dēvē par fitoncīdiem. Tie ir plaši sastopami arī sīpolos, ķiplokos, rutkos un mārrutkos, kurus šajā laikā ikvienam vajadzētu lietot pastiprināti imunitātes stiprināšanai. 
Katram bija iespēja arī aptaustīt purva ūdeni un sūnas, un uzzināt par to nozīmi dabā. Sfagnu sūnas purvā darbojas kā sūklis. Tās uzsūc sevī 10–20 reizes vairāk ūdens nekā tās sver. Tās rada “neredzamo ūdeni”, tādēļ, ejot pa purvu, šķiet, ka tas nemaz nav tik mitrs. Purvi arī pasargā mūs no plūdiem. Valstīs, kurās purvu nav, ir lielāka iespēja piedzīvot plūdus. Tāpat purva ūdeni var uzskatīt par vienu no tīrākajiem saldūdens avotiem, jo tas izfiltrējas cauri vairākiem purva slāņiem. No tā varētu pat pasmelt ūdeni un padzerties.
Pa purvu pastaigāties tāpat vien noteikti nav droši, jo daudzās vietās tas var būt ļoti dziļš un bīstams. Vislabāk ir pārvietoties pa purva laipām, taču, ja nav citas iespējas, visstabilākā purva zemsedze ir vietās, kur aug virši. Ekskursiju dalībniekiem bija iespēja arī izjust pašiem, cik nestabili ir pārvietoties uz nedrošām purva zemsedzēm, izmēģinot simulācijas pakāpienus. 
Sūnu purvos sastopamos augus jau izsenis izmanto ārstniecībā. Purvā augušā rasene, vaivariņi, virši, dzērvenes un priede var stiprināt imunitāti un palīdzēt tikt galā ar dažādām saslimšanām. Raseni un vaivariņus vajadzētu gan lietot, konsultējoties ar ārstu, jo pārmērīga to lietošana var radīt negatīvu efektu. Tāpat šos augus nevajadzētu izmantot akūtu infekcijas slimību gadījumā, jo tie var paātrināt infekcijas izplatīšanās gaitu. 
Mēs varējām arī aptaustīt tā saucamo “Latvijas dziedējošo naftu” jeb kūdras dūņas, kuras joprojām tiek izmantotas ārstniecības nolūkos. Tās izmanto kā pretsāpju līdzekli un dažādu smagu traumu ārstēšanai. To gan ieteicams lietot ārsta uzraudzībā. Tāpat sūnām ir līdzīgs efekts kā ceļmallapām – tās var likt uz pušumiem, lai neveidotos iekaisums un apturētu asiņošanu. Izrādās purvā sastopamās sūnas senos laikos izmantoja jumtu siltināšanai, izvietojot tās starp koku zariem. 
Ekskursijas noslēgumā katram bija iespēja iepazīt Madagaskaras šņācošos prusakus, kurus drosmīgākie arī aptaustīja. Tos Dabas mājā speciāli audzē kā barības avotu Austrālijas audējskudrām, kuras stikla terārijā uzbūvējušas lielu pūzni un atrodas laboratorijā.

Kopīgi iepazinām Amatnieku nama rokdarbnieces un viņu darbu
Liepājas pilsētas pašvaldības finansētā sociālā projekta “Vērtīga un aktīva katra diena Liepājā” (Nr. 1./20/SOC) ietvaros 29. oktobrī devāmies ekskursijā uz Amatnieku namu, kurā gides pavadībā iepazinām rokdarbnieces, viņu darbu un ieguldījumu latviešu tautas kultūras stiprināšanā. 
Pats lielākais Amatnieku nama lepnums, kuru mums parādīja pašu pirmo, ir garākās dzintara krelles pasaulē, kuru garums sasniedz 120 metrus, svars – 19 kg. Tās ir darinātas no dzintaru gabaliņiem, kurus cilvēki sanesa no malu malām. Redzējām arī skaistus tautastērpus un apciemojām audējas, kuras pie vecajām stellēm auda lina un kokvilnas galdautus. “Šajās stellēs ir 1500 diegi. Man vajag vismaz 2 nedēļas, lai tās sakārtotu, katrs diedziņš jāizver cauri”, tā mums stāstīja viena no audējām. 
Amatnieku namā pamatā strādā audējas, kas ar rokām darina tautastērpus, kreklus, segas, šalles, galdautus, taču namā tiek darināti vēl citi skaisti rokdarbi. Kopā tajā darbojas 16 cilvēki un katrs dara savu darbiņu. Apskatījām, kā no baltā māla tiek darināti keramikas izstrādājumi, tos, atšķirībā no brūnā māla, rullē un vajadzīgajā formā ieveido ar rokām. Īpašs aromāts mūs vilināja uz nama otro stāvu, kurā tiek darinātas aromātiskas sveces no dažādiem vaskiem, un tajās liek klāt kaltētus ziedus, mazus akmentiņus, vai tās apvij ar koku mizām. 
Satikām arī vienu rokdarbnieci, kura ar rokām tobrīd darināja Bārtas vainagu. Viņa arī darina izšuvumus uz lina krekliem: “Lai izšūtu vienu, paiet aptuveni mēnesis”. Iepriekšminētais vainags viņasprāt esot vissarežģītākais, jo tam ir jāiestrādā konuss. Turpat netālu arī bija rotkaļu darbnīca, kurā no metāla veido gan saktas, gan gredzenus, gan kaklarotas un auskarus – sortiments katalogā bija diezgan plašs. Tāpat cita meistare darina rotas no dažāda veida dzintara – krelles, kulonus, brošas, auskarus un rokassprādzes.
Mums par pārsteigumu Amatnieku namā veido arī klūgu pinumus, taču no daudz smalkākām klūgām, – radītie darbi ir smalkāki un izmērā mazāki. Tāpat tiek darināti dažādi ādas izstrādājumi – piekariņi, atstarotāji, kartiņas, pases vāki, somiņas, rokassprādzes, auskari, brošas u.tml. Ar modernākām stellēm un citādākiem materiāliem, piemēram, merino aitu vilna, kašmirs, nama otrajā stāvā rokdarbniece darina modernizētus mēteļus, šalles un citus apģērba gabalus. Bija liels prieks redzēt, ka Liepājā tik aktīvi un radoši darbojas seno amatu meistari, kas piešķir saviem darbiem arī modernus risinājumus.

Par spīti ierobežojumiem, sociālās iekļaušanas projekts noritējis veiksmīgi
No šā gada pavasara līdz 31. decembrim Liepājas Neredzīgo biedrība ar Liepājas pilsētas pašvaldības finansiālo atbalstu īstenoja projektu “Vērtīga un aktīva katra diena Liepājā” (Nr.1./20/SOC.). Projekta ietvaros tika rīkotas dažādas nodarbības, pasākumi un aktivitātes cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem dzīves kvalitātes celšanai, kā arī izglītojošas aktivitātes sabiedrības izpratnes veicināšanai par cilvēku ar invaliditāti vajadzībām.
“Šogad, ņemot vērā valstī noteiktos pulcēšanās ierobežojumus, aktivitātes tika organizētas mazliet citādāk nekā citus gadus, taču kopumā izdevies realizēt lielāko daļu no ieplānotā”, par projekta norisi stāsta projektu koordinatore Zanda Krūmiņa. Sociālās iekļaušanas kursa „Dzīves skola” nodarbību ciklā katru nedēļu cilvēki ar dažāda veida invaliditāti sanāca kopā nelielās saskarsmes grupās, lai uzzinātu par dažādām interesantām un aktuālām tēmām no ielūgtajiem viesiem, darbotos radošās meistarklasēs un savstarpēji apspriestu dažādas ikdienišķas tēmas, tādejādi veidojot draudzības saites. Papildus saskarsmes grupām tika organizētas ekskursijas uz dažādām interesantām vietām Liepājas pilsētā, piemēram, Liepājas Dabas māju, “Siļķu brāķa noslēpumu”, Svētās Trīsvienības katedrāli, Amatnieku namu, kā arī vietām apkārtējos novados, piemēram, mini zoo “Atomi” Grīnvaltos un “LavenderVillu” Grobiņas novadā, lai dotu iespējas izzināt savu pilsētu un interesantas vietas ārpus tās.
Rasma Kalnīte, kura ļoti aktīvi piedalījās organizētajās aktivitātēs, par pieredzēto atklāj: “Ļoti žēl, ka patreiz nenotiek saskarsmes grupas. Saskarsmes nodarbībās pie mums viesojās dažādi cilvēki. Sociālie darbinieki stāstīja par atvieglojumiem redzes invalīdiem, jaunumiem likumdošanā. Mākslinieki stāstīja par savu dzīvi un sniedza koncertus ar kopā sadziedāšanos, deklamēja dzeju. Bijām ekskursijā uz Dabas māju Liepājā, zoodārzu u.c. Ļoti patika apmeklējums uz Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāli. Daudz uzzinājām par tās vēsturi un darbību. Liels paldies grupiņas vadītājām Zandai un Inesei par interesantajām nodarbībām”.
Tika īstenota arī aktīva “Dienas centra” darbība, kur ik dienas var satikties un jēgpilni darboties cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā seniori. Biedrības jaunajiem un mazaktīvajiem biedriem tika organizētas ekskursijas uz sociālās rehabilitācijas un izziņas centru “Dvēseles veldzes dārzs”, Ziemupē, lai motivētu viņus dažādot savu ikdienu un iesaistīties sociālās rehabilitācijas programmā lauku vidē. Projekta laikā tika rīkoti arī dažādi pasākumi, kuros piedalījās ne tikai Liepājas Neredzīgo biedrības biedri, bet arī Liepājas pilsētas iedzīvotāji. Notika divi sadraudzības pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un senioriem “Draugs, nāc draudzēsimies!”. Vienā dalībnieki varēja apskatīt “Dvēseles veldzes dārzu” un tuvāk iepazīties erudīcijas spēlē un stafešu aktivitātēs. Otrā – baudīt dzejnieka Viļņa Ezera dzejas lasījumu, Kirila Švidčenko akustiskās ģitārspēles koncertu un radoši izpausties komandās, veidojot gleznas no dabas materiāliem. Šogad nedaudz mazākā skaitā tika aizvadītas arī Starptautiskās Baltā spieķa dienas svinības, kurā ikviens varēja atskatīties uz projekta laikā paveikto, patīkami pavadīt laiku kopā un skatīt cilvēku ar invaliditāti veidoto rokdarbu izstādi. Kā jau katru gadu, tika organizēta ielu akcija “Cilvēks ar balto spieķi” (šogad Jūras, Liepājā), lai sabiedrībai atgādinātu par cilvēku ar redzes invaliditāti iekļaušanu ceļu satiksmē.
Sabiedrības izglītošanai un integrācijas veicināšanai kopumā tika īstenoti 4 semināri sociālajiem darbiniekiem, Liepājas bibliotēku darbiniekiem un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbiniekiem par tēmu “Emocionālā kompetence saskarsmē ar cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem”, lai pilnveidotu izpratni par cilvēku ar invaliditāti vajadzībām, kompetences saskarsmē un darbā ar cilvēkiem ar invaliditāti. Mācību ekskursijās “Nāc, iepazīsti manu pasauli!” skolēniem, studentiem un dažādu iestāžu un organizāciju grupām bija iespēja gida pavadībā iepazīt Liepājas Neredzīgo biedrību, kā arī iejusties neredzīga cilvēka ikdienā, izstaigājot biedrību ar aizsietām acīm un balto spieķi. 
Informācijas pieejamības nodrošināšanai tika turpināta izdevuma „Gaisma Tumsā” izdošana, šogad papildinot to ar avīzes pielikumu, kurā lasītāji varēja no stāstiem par cilvēku ar redzes invaliditāti sasniegumiem Latvijā un pasaulē iedvesmoties uzlabot savas dzīves kvalitāti un nebaidīties tiekties pēc saviem sapņiem. Projektā iegūtais līdzfinansējums nodrošināja arī 13 subsidētas darba vietas cilvēkiem ar invaliditāti, lai viņi tiktu iesaistīti darba tirgū un kļūtu par noderīgiem darba ņēmējiem.
Pateicoties šim projektam, biedrībai bija iespēja turpināt nodrošināt cilvēkiem ar invaliditāti un senioriem iespējas pilnvērtīgi pavadīt savu brīvo laiku, kā arī dot ieguldījumu sabiedrības izglītošanā par cilvēku ar invaliditāti vajadzībām, tādējādi veicinot viņu iekļaušanos sabiedrībā.

Ekskursijā iepazinām Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāli
Liepājas pilsētas pašvaldības finansētā sociālā projekta “Vērtīga un aktīva katra diena Liepājā” (Nr. 1./20/SOC) ietvaros 5. novembrī devāmies ekskursijā uz Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāli. Ekskursijas laikā gids pastāstīja mums par katedrāles vēsturi; varējām aplūkot tās skaisto iekšējo apdari un dzirdēt vareno ērģeļu skanējumu.
Ekskursijas sākumā gids mums stāstīja par baznīcas būvniecības vēsturi. To sāka celt 1742. gadā. Lai baznīca turētos, tās pamatos dzina lielus ozola pāļus, jo zem baznīcas ir smilšaina un nestabila zeme. Līdz 1750. gadam tai tika celtas sienas, griesti, kolonnas, vēl pēc pāris gadiem no Zviedrijas atveda vara plāksnes, lai uzliktu jumtu. Izrādās baznīca tika būvēta no ķieģeļiem, kas krāsoti dzeltenā krāsā, bet torņi bija krāsoti spīdīgā melnā krāsā, taču restaurējot baznīcu, torņus tomēr izvēlējās nekrāsot tumšus. Pēc tam vēl 8 gadus tapa iekšējā apdare. 1758. gadā notika baznīcas iesvētīšana. Tai par godu ostā aptuveni 40 kuģi tika svinīgi izrotāti, lai atzīmētu lielo notikumu. Šajā laikā baznīca gan neizskatījās tik grezna, cik tā izskatās mūsdienās. Pašā sākumā tai apzeltījuma nebija vispār un tikai pēc kāda laika tika apzeltīta kanceleja, pateicoties kādas kundzes ziedojumiem. Ap 1760. gadu sākās lielie apzeltīšanas darbi. 
Pirmais, ko ikviens ieraudzīja ienākot katedrālē, bija krāšņais 13 metru augstais altāris, kas Latvijā ir pats augstākais. Tas izveidots ļoti augstā kvalitātē – itāļu Baroka stilā. Gids mums pastāstīja par figūrām un simboliem, kas iekļauti altārī. Hercoga Bīrona laikā katedrāles altāra labajā pusē tika izbūvēta grezna loža hercogam, par godu tam, ka viņš palīdzēja Liepājai cīnīties ar Rīgas un Jelgavas aristokrātiem. Pats lielākais katedrāles lepnums ir pasaulē lielākās mehāniskās ērģeles, kuras brauc apskatīt ceļotāji no visas pasaules. Tām ir saglabāta sākotnējā sistēma, kurā ērģelnieks mehāniski atver vārstus stabulēs, lai radītu skaņu. Šobrīd ērģelēm ir 7000 stabules un 131 reģistrs. Pirmā un otrā pasaules kara laikā vācu karavīri vēlējās izplēst ērģeļu stabules kara vajadzībām, taču tās nosargāja. 
Abus karus baznīca pārcieta, patiesībā Liepājā neviena baznīca kara laikā necieta un netika iznīcināta. Taču laika zobs dara savu. 90tajos gados pamatos ieraktie pāļi satrunēja un viena baznīcas puse sāka nosēsties. Tādēļ 2000. gadu sākumā tika izveidots baznīcas atjaunošanas fonds, ar kura palīdzību baznīcu iespējams uzturēt tādu, kādu mēs to redzam šodien. Lai baznīca neturpinātu grimt, tai visapkārt ievadīti 9 metrus gari – kopumā 450 pāļi.
Ekskursijas noslēgumā tie, kuri vēlējās, varēja uzkāpt vietā, kur kādreiz atradās baznīcas jumts jeb tagadējā skatu tornī. Tur baudījām Liepājas panorāmas skatu 360 grādu leņķī un varējām pat saskatīt jūrā bangojošos viļņus, kurus tās dienas stiprais vējš spēcīgi dzenāja uz priekšu.

Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” un Liepājas Neredzīgo biedrības projekts

“Iespēju laiks – vērtīgai attīstībai un izaugsmei” Nr.2020.LV/NVOF/MAC/009/14 


Darbinieku un brīvprātīgo kapacitātes celšana sekmējusi pakalpojumu pieejamību
Š.g. 31. oktobrī Liepājas Neredzīgo biedrībā noslēdzās Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” projekts “Iespēju laiks – vērtīgai attīstībai un izaugsmei”. Projektam tika izvirzīts konkrēts mērķis, proti, celt Liepājas Neredzīgo biedrības darbinieku un brīvprātīgo kapacitāti kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanai un starpinstitūciju sadarbības pilnveidošanai, lai paaugstinātu cilvēku ar invaliditāti iesaisti savas dzīves kvalitātes celšanā.
Projekta laikā veiktās aktivitātes ir cēlušas darbinieku un brīvprātīgo kapacitāti, jo:  pateicoties pieredzes apmaiņas braucienam uz fonda “Zilais krusts” piederošo Trušu karalisti, 20 darbinieki un 30 brīvprātīgie iepazinuši dažādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus grūtībās nonākušiem cilvēkiem un ieguvuši idejas biedrības darbības pilnveidošanai brīvprātīgā darba organizēšanā un pakalpojumu attīstīšanā. Piemēram, Baskāju takas apmeklējuma laikā radās ideja papildināt biedrības sociālās rehabilitācijas un izziņas centra “Dvēseles veldzes dārza” Baso pēdu taku ar dažādiem lielizmēra dzīvnieku objektiem, kuri gatavoti no dabīgiem materiāliem, ir iztaustāmi un izzinoši gan neredzīgajiem, gan ikvienam citam centra apmeklētājam. 
Divu dienu seminārā “Sociālais un izglītojošais darbs ar pieaugušajiem un senioriem” iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas attīstījušas biedrības darbinieku un brīvprātīgo kompetences darbā ar pieaugušajiem, ietverot tajā sociālā un izglītojošā darba specifiku, kā arī stiprinājušas iekšējo sadarbību un savstarpējo komunikāciju kolektīvā, lai nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus pieaugušajiem, tai skaitā cilvēkiem ar invaliditāti.
Pateicoties semināram “Emocionālā kompetence saskarsmē ar cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem” 29 Liepājas Universitātes studenti, topošie sociālie darbinieki, pilnveidojuši savu izpratni par cilvēku ar invaliditāti emocionālajām, fiziskajām un sociālajām vajadzībām, kompetences saskarsmē un darbā ar cilvēkiem ar invaliditāti. 
Īstenotas aktivitātes cilvēku ar invaliditāti plašākai informēšanai par biedrības piedāvātajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, nodarbībām un citām aktivitātēm, lai veicinātu viņu iesaisti: jauna biedrības bukleta izstrāde veicinājusi cilvēku ar invaliditāti un senioru ar funkcionāliem traucējumiem informētību par Liepājas Neredzīgo biedrību, sniegtajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, dažādām aktivitātēm un nodarbībām. Lai popularizētu šos pakalpojumus, bukleti tiek piedāvāti biedriem, semināru un pasākumu dalībniekiem, citu organizāciju pārstāvjiem, viesiem un citiem interesentiem latviešu, krievu un angļu valodā.
Plašākas sabiedrības informēšanai par sociālās rehabilitācijas un izziņas centra “Dvēseles veldzes dārzs” teritoriju, tajā sniegtajiem pakalpojumiem un dažāda veida aktivitātēm lauku vidē, tika izveidots video treileris. Ar video treilera publicēšanu sociālajos medijos arvien vairāk cilvēki ar invaliditāti, seniori ar funkcionāla rakstura traucējumiem, viņu atbalsta personas un visi citi interesenti tiek motivēti iesaistīties rehabilitācijas centra aktivitātēs. Lai sasniegtu plašāku auditoriju, video materiāls veidots ar ierunātu tekstu un subtitriem, lai būtu pieejams cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem. 
Piesaistot tūrisma jomas speciālisti, "Dvēseles veldzes dārzam" tika izstrādāts vienots vides apskates objektu maršruts un stāstījums par centra darbību un tur skatāmajiem objektiem, lai jebkurš centra apmeklētājs (biedrības biedri, viņu atbalsta personas, skolēni, studenti, ekskursanti u.c.) to varētu pilnvērtīgi iepazīt. Stāstījuma bagātināšanai 5 biedrības darbinieki ieguva gidu prasmes, lai ilgtermiņā varētu uzņemt un iepazīstināt ar centra darbību gan cilvēkus ar invaliditāti, gan citas ekskursantu grupas. Lai sniegtu iespējas mazaizsargātām sabiedrības grupām iepazīt “Dvēseles veldzes dārzu” un pilnveidotu gidu prasmes, tika organizētas ekskursijas cilvēkiem ar invaliditāti un senioriem ar funkcionāliem traucējumiem no apkārtējiem Kurzemes novadiem. Līdz ar to, kopā visā projekta laikā notikušas 9 ekskursijas un piedāvājumu apmeklēt “Dvēseles veldzes dārzu”, Ziemupē izmantojuši 80 cilvēki plānoto 40 cilvēku vietā. 
Projekts noslēdzās ar projekta rezultātu prezentāciju biedrības biedriem, brīvprātīgajiem un sadarbības partneriem Starptautiskās Baltā spieķa dienas svinībās, kuras šogad pulcēšanās ierobežojumu dēļ tika sadalītas 2 daļās. Š.g. 2.oktobrī sociālās rehabilitācijas un izziņas centrā “Dvēseles veldzes dārzs”, Ziemupē un 15. oktobrī Liepājas Neredzīgo biedrībā, lai sagādātu cilvēkiem svētku sajūtu un gandarījumu par paveikto pēdējā gada laikā. Uz abiem pasākumiem kopumā tika uzaicināti vidēji 300 viesu, taču tos apmeklēja mazliet mazāk kā 200 cilvēki. Pasākumu laikā ikviens no klātesošajiem, ar prezentācijas un stāstījuma palīdzību, tika informēts par realizētā projekta finansētājiem, mērķiem, aktivitātēm, uzdevumiem un rezultātiem.
Darbinieku un brīvprātīgo kapacitātes celšana (jaunu zināšanu, prasmju apguve, pieredzes apmaiņa), sabiedrības izglītošana un informācijas pieejamības veicināšana cilvēkiem ar invaliditāti, viņu atbalsta personām, pakalpojumu sniedzējiem, NVO un masu medijiem ir īstenojusi projekta mērķi. Rezultātā ir veicināta cilvēku ar invaliditāti pieejamība kvalitatīviem pakalpojumiem, līdzdalība savas dzīves kvalitātes celšanā un integrācija sabiedrībā. 
___________________________________________________________________
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Iespēju laiks – vērtīgai attīstībai un izaugsmei” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta “Iespēju laiks – vērtīgai attīstībai un izaugsmei” saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība. 



Facebook jaunumu plūsma

JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.